Brisele atgādina par solidaritāti bēgļu jautājumā

EK norādījusi, ka notiekošais Kalē apliecina nepieciešamību visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm iesaistīties, lai reaģētu uz nelegālo migrantu un bēgļu milzīgo pieplūdumu, kas vissmagāk skāris Dienvideiropas valstis, jo šie cilvēki nokļūšanai Eiropā visbiežāk izmanto Vidusjūru, kur šogad dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 2000 migrantu.Migrācijas spiediensEK šonedēļ paziņoja, ka no tās pārraudzībā esošā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļiem Francijai pārskaitīti 20 miljoni eiro, bet Lielbritānijai - 27 miljoni, lai abas valstis varētu risināt krīzi Kalē, kur pēdējās nedēļās migranti tūkstošiem reižu mēģinājuši nelikumīgi iekļūt teritorijā pie iebrauktuves Lamanša tunelī cerībā nonākt kravas automašīnās un vilcienos, kas dodas uz Lielbritāniju.Brisele Francijai un Lielbritānijai piedāvājusi sniegt arī tehnisku palīdzību, iesaistot ES ārējās robežas kontroles aģentūru Frontex. "Aģentūra varētu palīdzēt identificēt un reģistrēt migrantus, sadarboties ar viņu izcelsmes un tranzītvalstīm, lai paātrinātu ceļošanas dokumentu izdošanu, kas nepieciešami viņu deportēšanai, kā arī koordinēt un finansēt viņu nosūtīšanu atpakaļ," EK paziņojumu citē ziņu aģentūra AFP.EK atkārtoti norādījusi, ka sagaida no visām 28 ES dalībvalstīm brīvprātīgu iesaistīšanos, lai tuvākajos divos gados uzņemtu pie sevis daļu no 32 tūkstošiem patvēruma meklētāju no Sīrijas, Eritrejas, Irākas un Somālijas, kas pa Vidusjūru ir nokļuvuši Grieķijā un Itālijā. Lielbritānija kopā ar Austriju un Ungāriju atteicās no iesaistīšanās tā saucamajā bēgļu kvotu sistēmā."Situācija Kalē ir vēl viens uzskatāms piemērs nepieciešamībai pēc lielākas solidaritātes un atbildības, lai tiktu galā ar migrācijas spiedienu Eiropai," paziņojis ES migrācijas un iekšlietu komisārs Dimitris Avromopuls. "Mums ir kopīgi jārīkojas, lai atbildētu uz izaicinājumiem, kas pārkāpj valstu nacionālās robežas."Patvēruma meklētāju centieni caur Lamanša tuneli nokļūt Lielbritānijā radījuši ievērojamus zaudējumus britu pārvadātājiem. Lielbritānijas robežsardze piemēro bargus sodus kravas auto šoferiem un viņu darba devējiem, ja transportlīdzekļos tiek atrasti migranti. 2014. un 2015.gadā izrakstītas jau vairāk nekā 3300 soda kvītis, bet sodanaudu kopējais apjoms pārsniedz četrus miljonus mārciņu (5,7 miljoni eiro), vēsta raidsabiedrība BBC.Nepakļauties populistiemEK ierosinātā un vairākuma ES dalībvalstu apstiprinātā bēgļu un patvēruma meklētāju sadales sistēma kļuvusi par jājamzirdziņu populistiskiem un pret imigrantiem noskaņotiem politiskajiem spēkiem. Tie cenšas celt popularitāti, apgalvojot, ka vairums šo cilvēku ir ekonomiskie migranti, kuri apdraudēs nacionālo identitāti, tāpēc viņiem te nav vietas.EK prezidents Žans Klods Junkers trešdien aicināja ES dalībvalstu valdības pretoties populistu prasībai neuzņemt patvēruma meklētājus, kuri bēg no kara un apspiešanas savā dzimtenē. "Politikā pienāk brīži, kad tu nedrīksti sekot populistiem, jo tad tu pats kļūsti par populistu," unkers sacīja intervijā AFP. "Jums [ES dalībvalstu valdībām] nevajag atļaut populistu viedoklim aizmiglot skatienu."Viņš arī pauda rūgtumu, ka ES dalībvalstis nepiekrita EK idejai par obligātu 40 tūkstošu bēgļu un patvēruma meklētāju izmitināšanu, tā vietā vienojoties par brīvprātīgu 32 tūkstošu cilvēku uzņemšanu. "Ministriem atšķirībā no pilsoņiem ir pienākums rīkoties. Mēs esam piedāvājuši nozīmīgus risinājumus, taču salīdzinājumā ar problēmas milzīgajiem apmēriem tie joprojām ir pārāk pieticīgi," sacīja EK prezidents. Viņš piebilda, ka nav atmetis cerību par vismaz 40 tūkstošu patvēruma meklētāju izmitināšanu ES dalībvalstīs.Vācija iesaista armijuAr milzīgu bēgļu un patvēruma meklētāju pieplūdumu pēdējā pusgadā saskārušās ne tikai ekonomisko problēmu nomocītās Vidusjūras reģiona valstis, bet arī ES bagātākā dalībvalsts Vācija. Tikai pagājušajā mēnesī valstī ieradušies aptuveni 79 tūkstoši patvēruma meklētāju, bet gada pirmajos septiņos mēnešos Vācija saņēmusi 258 tūkstošus lūgumu pēc patvēruma.Bēgļu un patvēruma meklētāju izmitināšanas centri ir pārpildīti, tāpēc Vācijas valdība pirmdien aicināja palīgā armiju, lai tajos uzstādītu papildu teltis un tualetes. Pret to iebilduši atsevišķi politiķi no Vācijas koalīcijas valdībā ietilpstošās Sociāldemokrātiskās partijas, jo uzskata, ka tādējādi pārkāpta konstitūcija, kas atļauj izmantot bruņotos spēkus tikai valsts aizsardzībai un ārkārtas gadījumos, vēsta The Times.Aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena uzskata, ka karavīru piesaistīšana bēgļu patversmju sagatavošanai nav pretlikumīga, jo tas esot labas gribas žests.sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.