Budžetu pieņem vēlu, bet ne par vēlu

Valdošā koalīcija turējusies pie plāna nepieļaut izdevumu palielināšanu valsts budžetā, un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) vēl pirms Saeimas sēdes pauda cerību, ka balsojumi nenesīs negaidītus pārsteigumus. Tādu nebija. Pēc Reira teiktā, valsts budžeta projekta kavēšanās daļā sabiedrības radījusi neziņas sajūtu, kad beidzot saņems nepieciešamo finansējumu, piemēram, 87 miljonus eiro veselības aprūpei, līdzekļus pasākumiem iekšlietu un tieslietu nozarē. Budžeta projekts apstiprināts ar 59 parlamentāriešu balsīm, bet pret to bija 34 deputāti no opozīcijas un arī koalīciju pārstāvošās KPV LV frakcijas deputātes Linda Liepiņa un Karina Sprūde.

Skatot valsts budžetu pavadošos likumprojektus, Saeimas vairākums atbalstīja dažādus būtiskus priekšlikumus, arī grozījumus nodokļu un nodevu likumā, kas nosaka aizliegumu no šā gada 1. maija skaidrā naudā norēķināties par nekustamā īpašuma iegādi, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu. Pašlaik skaidrā naudā var īstenot darījumus līdz 7200 eiro. Finanšu ministrija pamatojusi, ka skaidras naudas lietošana darījumos apgrūtina nodokļu administrācijas iespēju kontrolēt nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību. Vienlaikus noraidīts ierosinājums ierobežot skaidras naudas lietošanu citos darījumos, arī darījumos ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Deputāti pieņēma grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kurā paredzēts atcelt dabas resursu nodokļa atbrīvojumu vienreizlietojamiem plastmasas galda piederumiem.

Atbalstīts arī ierosinājums pārdalīt 5,5 miljonus eiro no va/s Latvijas loto dividendēm un Latvijas Bankas peļņas pedagogu algu palielinājumam pēc reformu īstenošanas, no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ietaupītajiem līdzekļiem teju 170 000 eiro pārdalīti Centrālajai vēlēšanu komisijai, lai ieviestu iespēju iepriekš nobalsot jebkurā iecirknī, tāpat atbalstīts ierosinājums pārdalīt Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošanai 213 500 eiro.

Otrdien vairāki valdības opozicionāri ar Aldi Gobzemu (ievēlēts no KPV LV) priekšgalā pieprasīja Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības demisiju saistībā ar neizpildīto solījumu atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) elektroenerģijai. Šo 11 deputātu vidū bija arī deputātes Liepiņa un Sprūde, kuras vēl nav izstājušās no koalīciju veidojošās KPV LV frakcijas. Kā zināms, KPV LV valdībā pārstāv trīs ministri – Sandis Ģirģens, Ralfs Nemiro un Ramona Petraviča. KPV LV līderis Artuss Kaimiņš abu deputāšu rīcību nodēvēja par pliķi sejā, pēc kā vajadzētu sekot kadru pārskatīšanai frakcijā.