Stratēģijas īstenošanai nepieciešamais finansējums pārsniedz 300 miljonu eiro, precīzu kopējo summu nav iespējams pateikt, jo pie vairākiem pasākumiem minēts, ka nepieciešams papildu finansējums, nenorādot tā apmēru. Stratēģijā minētie pasākumi tiks īstenoti vai nu esošā budžeta ietvaros, vai par Eiropas struktūrfondu naudu, vai par papildu finansējumu no valsts budžeta.
Mērķi un rādītāji
Galvenie mērķa sasniegšanas rādītāji ir: 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 25 (4. decembrī tas bija 395,1); Latvijas IKP 2021. gada izaugsmes rādītājs ir Eiropas Savienības Top 3 valstu līmenī; iedzīvotājiem ir pieejams finansiāls un pakalpojumu atbalsts ienākumu, sociālās un psiholoģiskās stabilitātes sasniegšanai, un reģistrētā bezdarba līmenis stratēģijas īstenošanas laikā nepārsniedz 10% robežu (uz 30. novembri tas bija 7,4%).
Stratēģijai ir četri galvenie virzieni: veselības aprūpe; sociālais un ekonomiskais atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem; uzraudzība, kontrole un drošība un stratēģiskā komunikācija. Ir tikai likumsakarīgi, ka lauvas tiesa finansējuma ir atvēlēta tieši veselības aprūpes sadaļai – vairāk nekā 254 miljoni eiro.
14 miljoni vakcīnām
Viens no infekcijas ierobežošanas pasākumiem ir iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19, samazinot vīrusa radīto kaitējumu sabiedrības veselībai.
Līdz 2022. gadam plānots vakcinēt vismaz pusi jeb 950 000 Latvijas iedzīvotāju (saskaņā ar CSP datiem šā gada sākumā kopējais Latvijas iedzīvotāju skaits bija
1 907 675).
Vakcīnu iepirkumam plānots tērēt 14 miljonu eiro. 60 000 eiro paredzēts novirzīt sabiedrības informēšanas kampaņai, kas ir izšķiroši svarīgi, ņemot vērā aptaujas datus, ka tikai trešā daļa iedzīvotāju ir gatavi vakcinēties.
Finansiāli visietilpīgākā stratēģijas sadaļa ir par veselības aprūpes sistēmas kapacitāti. Visvairāk līdzekļu – 65 miljoni eiro – paredzēts laboratorijas dienesta stiprināšanai, proti, ārkārtējās situācijas laikā tiek nodrošināta Covid-19 testēšana 8000 personām, bet uzturēšanas režīmā – 1500 personām. 52 miljoni eiro tiks atvēlēti individuālo aizsarglīdzekļu iegādei līdz 2021. gada beigām, 50 miljoni eiro – ārstniecības iestāžu infrastruktūras izmaiņām (pārbūve, jaunu ēku un piebūvju celtniecība, pacientu plūsmu nodalīšana), 25 miljoni eiro – pakalpojumu pieejamības uzlabošanai.
Stratēģijas sadaļa par veselības aprūpes sistēmas noturību izšķir četrus riska līmeņus, kur katram no tiem ir savas īstermiņa aktivitātes un preventīvie pasākumi. Riska līmeņi tiek noteikti atkarībā no Covid-19 pacientu aizņemto gultu skaita.
Pašlaik Latvija ir pirmajā riska līmenī, kad aizņemto gultu skaits ir līdz 85% (uz 8. decembri tie bija 73%).
Šajā riska līmenī galvenās aktivitātes ir attālināto konsultāciju nodrošināšana, gultu pārprofilēšana, ņemot vērā medicīnisko ierīču un iekārtu, personāla un skābekļa pieejamību; atbilstoši pacientu veselības stāvoklim tiek veikta viņu pārvešana no augstākā līmeņa uz zemāka līmeņa slimnīcām, tādējādi atbrīvojot gultas Covid-19 pacientu ārstēšanai. Augstākais – ceturtais riska līmenis ir tad, ja Covid-19 pacientu aizņemto gultu skaits ir vairāk nekā 95%, un tad, kā minēts stratēģijā, notiek pacientu prioritizēšana veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā.
Atbalsts un drošība
Sociālā un ekonomiskā atbalsta sadaļa koncentrējas uz ienākumu un pakalpojumu atbalstu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamību un valsts investīciju projektu īstenošanu. Stratēģijā minēti atbalsta pasākumi, kas jau ir sākti īstenot, – dīkstāves pabalsti un daļējas nodarbinātības subsīdijas, kā arī uz uzņēmējiem mērķēti instrumenti, piemēram, nodokļu brīvdienas un moratorijs maksātnespējas pasludināšanai.
Liela sadaļa veltīta bezdarbnieku pārkvalifikācijai, apmācībai pie darba devēja un subsidētajām darba vietām. Šie pakalpojumi tiks finansēti no ESF līdzekļiem 29 miljonu eiro apmērā, nepieciešamības gadījumā novirzot vēl papildu finansējumu no valsts budžeta. Plānots, ka īstenoto pasākumu rezultātā līdz 2027. gadam pieaugušo izglītībā tiks iesaistīti 165 000 bezdarbnieku.
Uzraudzības, drošības un kontroles sadaļa koncentrējas uz tādiem pasākumiem kā robežkontroles atjaunošana uz ES iekšējām robežām, drošības plānu sagatavošana saistībā ar vakcīnas pārvietošanu, uzglabāšanu un izsniegšanu, personu (īpaši ārzemnieku) pārvietošanās uzraudzība, kā arī kiberdrošības pasākumu īstenošana. Šajā sadaļā konkrētas summas pasākumu īstenošanai nav minētas, vien atsevišķās sadaļās norādīts, ka būs nepieciešams papildu finansējums.
Noslēdzošā sadaļa, kas veltīta stratēģiskajai komunikācijai, paredz veidot iedzīvotāju un atsevišķu grupu izpratni par Covid-19, kā arī motivēt atbildīgai rīcībai sabiedrību kopumā un iedzīvotājus individuāli. Stratēģija paredz īstenot kvalitatīvus un kvantitatīvus pētījumus, tiem novirzot 100 000 eiro.
Kritēriji projektiem
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone par ļoti svarīgu uzskata stratēģijas pielikumu, kurā izstrādāti kritēriji, lai izvērtētu, kādi investīciju projekti prioritāri īstenojami. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka Latvijai no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna būs pieejami divi miljardi eiro, kas jāiegulda ar iespējami lielāko atdevi. Jānorāda, ka pašreizējie ministriju un pašvaldību iesniegtie projekti pārsniedz septiņus miljardus eiro. Meņģelsone uzsver, ka naudas visiem nepietiks, tāpēc svarīgi, lai projekti tiktu īstenoti, balstoties ekonomiskos, nevis politiskos kritērijos. Viņa ir pārliecināta, ka stratēģijas pielikumā iekļautie kritēriji projektu izvērtēšanai ir labs «siets» efektīvāko projektu atlasei.
Stratēģijas izstrādes darba grupā bija plaša pārstāvniecība: visas ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības inspekcija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts policija, Valsts robežsardze, Latvijas Banka, sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība. Piedalījās arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Finanšu nozares asociācija, visas lielākās Latvijas slimnīcas, ieskaitot reģionālās, atsevišķi sociālantropologi, uzņēmēji un komunikācijas eksperti.