Ceļiem jābūt prioritātei

Sekmīgai reformas īstenošanai ir nepieciešami 1,2 miljardi eiro, lai savestu kārtībā vismaz 259 valsts reģionālos un vietējos ceļus. Tāpēc vienlaikus ar plānotajām reformām valdībai ir jāizveido skaidra ceļu sakārtošanas programma, paredzot attiecīgu finansējumu. Šādu aicinājumu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes, vides aizsardzības un reģionālās attīstības un finanšu ministram kopīgā vēstulē paudīs Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un LCB. 

Lai mudinātu iesaistītās puses rīkoties, sadarbībā ar pašvaldībām ir izveidota interaktīva ceļu karte, kurā uzskatāmi redzams, kuros ceļa posmos ir nepieciešami neatliekami remontdarbi. Karte veidota, balstoties uz 77 pašvaldību sniegto informāciju par ceļu stāvokli. Pašvaldību aptaujāšana turpināsies.

Laiks nav žēlojis

LPS vadītājs Gints Kaminskis uzsver, ka jautājums par Latvijas ceļu stāvokli ir aktuāls jau vairākus gadus un tagad tas ir jo īpaši svarīgs, lai realizētu novadu reformu. Tas nav vienas dienas risinājums, bet ilgstošs plāns. "Ik pa laikam medijos izskan informācija par plānotajiem remontdarbiem ceļu stāvokļa uzlabošanā, taču tālāk par plāniem nekas īsti nenotiek," piebilst Kaminskis. Jau 2012. gadā tika plānots, ka kritiskā stāvoklī esošo reģionālo ceļu īpatsvars līdz 2020. gadam samazināsies uz pusi. "Šobrīd dati liecina, ka īpatsvars ir samazinājies tikai par septiņiem procentiem. Salīdzinot aizvadītajos gados paveikto, galveno ceļu stāvoklis ir uzlabojies tikai par 13%, savukārt reģionālo ceļu ar melno segumu īpatsvars ir pieaudzis tikai par 5,2%, lai gan plānots bija par 80%," stāsta Kaminskis.

Savukārt LPS sistēmu analītiķis Jānis Upenieks norāda, ka reformu īstenošanas laikā atbildīgās institūcijas bieži vien neaizdomājas par ceļu stāvokli, kā piemēru minot ceļu Valkas novadā, kuru pēc Ozolu skolas slēgšanas vietējie vēl aizvien izmanto, taču nereti tas, vai ceļu varēs lietot, ir atkarīgs no laikapstākļiem attiecīgajā sezonā.

Ceļu karte ir veidota, lai jebkurš varētu iepazīties ar pašvaldības norādīto informāciju par katra ceļa posma garumu, pamatojumu, kāpēc ir svarīgi sakārtot šo posmu, un aptuvenajām izmaksām. "Pirmo reizi šāda veida analīze ir veikta, balstoties uz pašvaldību sniegto atzinumu, nevis uz Satiksmes ministrijas priekšlikumiem," norāda Bērziņš un piebilst, ka karte ir pamats, lai valdībā izveidotu starpinstitucionālu darba grupu un izvērtētu, vai pašvaldību sniegtā informācija pilnībā atbilst patiesajai  situācijai. LCB valdes priekšsēdētājs uzsver, ka vairākums ceļu, it īpaši tie, kuri atrodas mazākās pašvaldībās, "kārtīgu revīziju nav redzējuši jau kopš deviņdesmito gadu sākuma, jo neviens nav papūlējies aiziet un apskatīties". "Pagaidām nav nevienas valdības apstiprinātas valsts ceļu sakārtošanas programmas, līdz ar to šajā vēstulē mēs aicinām Ministru prezidentu un ministrus mainīt līdzšinējo attieksmi pret reģionālajiem un vietējiem ceļiem," stāsta Bērziņš. I