Uzņēmumu plāno pārdot izsolē par sešiem miljoniem latu.
Uzņēmuma aktīvi, īpašumi, pamatlīdzekļi ieķīlāti AS Citadele banka kopumā par septiņiem miljoniem latu, apgalvoja uzņēmuma pārstāvis Vladimirs Novodvorskis.
Divas komercķīlas par krājumiem un prasību tiesībām trīs miljonu vērtībā šā gada septembrī izsniegtas SIA Citadele līzings un faktorings, lai saņemtu 1,5 miljonu latu aizdevumu, bet vēlāk vēl trīs komercķīlas par 11 miljoniem latu izsniegtas AS Citadele banka pret 5,5 miljonu latu aizdevumu.
Uzņēmums slēdzis atsevišķus ķīlas līgumus par ķermeniskajiem pamatlīdzekļiem un sauszemes pamatlīdzekļiem, prasījuma tiesībām, kā arī Rīgas pilsētas zemesgrāmatā nostiprinātas hipotēkas uz Ceļu pārvaldes īpašumiem Bukultu ielā 3 un Kārļa Ulmaņa gatvē 1. Šīs ķīlas nesummējas, jo visas reģistrētas kā garantija aizņēmumam. Garantiju kopsumma ir 5,5 miljoni latu, bet nodrošinājuma maksimālā summa - 11 miljoni latu.
Kredītlīdzekļi esot piesaistīti uzņēmuma operatīvās darbības nodrošināšanai.
Jau ziņots, ka neviens no šiem darījumiem netika saskaņots ar Rīgas domi, kam pieder 88,73% Ceļu pārvaldes akciju. Pēc tam, kad informācija par uzņēmuma ieķīlāšanu izskanējusi publiski, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) tikās ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Lauvu (SC) un padomes priekšsēdētāju Sergeju Zaļetajevu (SC), kuri pēc sarunas ar Ušakovu atkāpās no amatiem uzņēmumā.
Rīgas domes Īpašuma nodrošināšanas pārvaldes priekšniece Valentīna Krompāne skaidroja, ka juridiski pēc Privatizācijas likuma interpretācijas ir apķīlāts uzņēmums, nevis tā akcijas, kas ir privatizējamais objekts, līdz ar to šie lēmumi nav bijuši jāsaskaņo ar domi. "Šie darījumi būtu jāapstiprina Rīgas domē, ja tiktu apķīlātas uzņēmuma akcijas, jo tās pieder domei. Bet šeit ir apķīlāta uzņēmuma manta, bet Rīgas dome nav uzņēmuma īpašnieks - tai pieder tikai akcijas," skaidroja Krompāne.
Savukārt, vērtējot noslēgtos ķīlas līgumus, jāņem vērā ar kādu mērķi manta ir apķīlāta. "Šajā gadījumā tas ir darīts ar mērķi, lai piedalītos iepirkumos un palielinātu uzņēmuma apgrozījumu. Palielinot apgrozījumu, uzņēmums sāk strādāt, attīstīties, ir iespējams plānot peļņu. Līdz ar to tas paliek interesantāks jebkuram pircējam. Ņemot vērā situāciju, kādā atrodas uzņēmums, jebkurš apgrozījuma pieaugums nāk par labu uzņēmumam. Ja vienīgais rīks, kā to izdarīt, ir banku garantiju saņemšanas un apķīlāšana, tad tas ir jāizmanto," sacīja Krompāne.
Ceļu pārvaldes ekonomiskie rādītāji kopš 2008.gada būtiski pasliktinājušies. 2008.gadā uzņēmums strādājis ar 1,8 miljonu latu peļņa, 2009.gadā krīzes iespaidā tā samazinājusies līdz - 268 000 latiem, bet 2010.gadā uzņēmums strādājis ar zaudējumiem 1,8 miljonu latu apmērā. Uzņēmuma operatīvie dati liecina, ka šā gada 30.jūnijā Ceļu pārvaldes zaudējumi bija jau 784 miljoni latu. Strauji krities arī uzņēmuma apgrozījums - no 24,5 miljoniem 2008.gadā līdz 11 miljoniem 2010.gadā.
Krītoties apgrozījumam, samazinājusies uzņēmuma akciju vērtība. 2008.gadā Ceļu pārvaldes vērtība noteikta 6,7 miljoni latu, bet šogad samazināta līdz 6,1 miljonam. Uzņēmuma cena aprēķināta, pieņemot, ka tā apgrozījums pieaugs līdz aptuveni 16 miljoniem gadā.
Privatizācijas projekts paredz, ka uzņēmuma akcijas pārdodamas atklātā mutiskā izsolē par sākumcenu 6,1 miljons latu ar augšupejošu soli 10 000 latu, nosakot, ka pretendentam jāiemaksā drošības nauda 10% apmērā no akciju nosacītās cenas, kas ir 611 200 lati.
Uzņēmuma apķīlāšana neietekmēšot kapitāldaļu pārdošanas procesu, apgalvoja Krompāne. Šodien veikti grozījumi izsoles noteikumos, kuros ar tiesas lēmumu atcelts ierobežojums, ka izsolē var piedalīties tikai juridiskas personas ar iepriekšēju pieredzi nozarē.
Krompāne šodien domes sēdē sacīja, ka Ceļu pārvaldes izsole varētu notiktu 2012.gada martā. Uzņēmumu savā īpašumā iegūs pircējs, kas par to solīs augstāko maksu. Pēc tam būs jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja, lai veiktu izmaiņas Uzņēmumu reģistrā.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 11.oktobrī sācis kriminālprocesu un aizturējis četras personas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar AS Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) pieprasījis sasaukt ārkārtas akcionāru sapulces sēdi, darba kārtībā iekļaujot jautājumu par akciju sabiedrības iekšējās revīzijas jeb audita veikšanu. Tā tiks sasaukta tikai ceturtdien, 15.decembrī.
Ceļu pārvaldē notiekošie darījumi piesaistījuši uzmanību arī iepriekš. Piemēram, pērn aprīlī uzņēmums par gandrīz 700 000 latu iegādājies grants karjeru Kalāči Engures novadā. Ģeoloģijas un ceļu būves eksperti ir secinājuši, ka iegādātā karjera zemes dzīļu materiāls nav izmantojams ceļu būvē, savukārt nekustamo īpašumu nozares speciālisti esot apliecinājuši, ka cena, kas maksāta par karjera iegādi, nav adekvāta šā brīža tirgus situācijai. Fišers norādīja, ka grants karjera sākotnēji piedāvāta par 280 000 latu. Viņš pagājušā gada novembrī vērsies prokuratūrā, lūdzot izvērtēt šo darījumu, bet jau šā gada februārī no Ceļu pārvaldes tika atlaists un tagad ir bezdarbnieks.
AS Ceļu pārvalde dibināta 1994.gadā, pārveidojot pašvaldības uzņēmumu, tā nodarbojas ar ceļu būvēšanu. Ceļu pārvaldes kontrolpakete pieder Rīgas domei.
Komercsabiedrības ilgtermiņa ieguldījumi šā gada 30.jūnijā veidoja 3,35 miljonus latu, bet pamatlīdzekļu kopējā bilances vērtība bija 3,33 miljoni latu. Nemateriālo ieguldījumu kopējā bilances vērtība bija 9001 lats, apgrozāmie līdzekļi bija 4,4 miljoni latu, bet neto apgrozījums gada pirmajos sešos mēnešos bija 5,2 miljoni latu.