Trīs vaļi
"Droša braukšana – tas nozīmē iedot sev vairāk laika. Visi drošo braukšanu atceras, kad ir sarežģīti braukšanas apstākļi, slidens ceļš, riepu saķere ar ceļa segumu nav tāda kā saulainā vasaras dienā. Autovadītājam šādos apstākļos vajag vairāk laika, lai reaģētu uz noteiktu situāciju uz ceļa – redzamība ir sliktāka, bremzēšanas ceļš garāks, bet kustības virziena maiņa daudz riskantāka," akcentē SIA Drošas braukšanas skola (DBS) direktors, autosportists Jānis Vanks, piebilstot, ka droša braukšana ir arī autovadītāja domāšanas veids – viss, kas saistīts ar automašīnas vadīšanu – gan pareizi, gan droši, gan arī līdz ar to ekonomiski. "Šādos laika apstākļos, kā tas ir šodien (saruna notika 4. janvārī, kad Latviju bija pārņēmis spēcīgs sniegputenis – G.G.), autoceļu uzturētāji nespēs nodrošināt labus braukšanas apstākļus. Tādā situācijā drošu braukšanu garantē trīs faktoru kopums – automašīnas sagatavotība, autovadītāja sagatavotība jeb pieredze un prasmes, kā arī, protams, ceļa stāvoklis. Šodien tīrīšana atkrīt. Tātad paliek pirmie divi faktori," akcentē eksperts.
Diemžēl Latvijas ekonomiskā situācija negatīvā nozīmē sekmē faktu, ka daudzi autovadītāji ekonomē uz automašīnas aprīkojuma rēķina. Turklāt nereti šajā jomā grēko arī tie, kuri patiesībā to varētu atļauties – te runa pirmām kārtām ir par labām ziemas riepām. "Jāatceras, ka riepas ir vienīgā automašīnas saskares vieta ar brauktuvi, kas ir tikai cilvēka plaukstas lielumā.
Faktiski jums ir tikai četru plaukstu lieluma kontakts ar ceļu – cik labi tas strādās, tāda ir tava drošība.
Un te nav runas par naudu, bet par attieksmi pret savu un citu drošību," akcentē Vanks.
Viņam pašam ir liela pieredze dažādu ražotāju riepu izmantošanā, un viņš piekrīt, ka slavenāko zīmolu riepas būs pārākas drošības ziņā nekā mazāk zināmu zīmolu lētāki ražojumi. Tomēr arī jaunas mazpazīstamu ražotāju riepas ir dārgākas par lietotām jebkuras markas riepām. "Aizvien Latvijā populāri ir izmantot lietotas riepas, ko ieved no ārzemēm. Nereti tās ir labā vizuālajā un arī tehniskajā stāvoklī, un tomēr jāņem vērā, ka tās jau ir bijušas lietotas. Turklāt nav zināms, kur, cik ilgi un kādos apstākļos tās uzglabātas, līdz jūs tās esat iegādājies un uzmontējis savai automašīnai. Svarīgi saprast – tik un tā varbūt mazāk zināma zīmola jauna riepa būs drošāka par lietotu populāra zīmola riepu. Ļoti iesaku meklēt labāko pieejamo alternatīvu starp jaunām ziemas riepām. Uz riepu rēķina nedrīkst taupīt," akcentē eksperts.
Ne tikai riepas
Tomēr būtība nav tikai riepās – svarīgs ir kopējais automašīnas tehniskais stāvoklis: pareizi noregulētas automašīnas gaismas, priekšējā loga tīrītāju kvalitāte. Beigu beigās – vai automašīnā ir slotiņa, ar kuru notīrīt sniegu no mašīnas. "Es vienmēr brīnos par tiem šoferiem, kuri notīra tikai automašīnas stiklus un varbūt vēl motora pārsegu, bet uz mašīnas jumta atstāj pārdesmit centimetru biezu sniega kārtu. Pieņemsim, ka jums ir vienalga par citiem šoferiem, kuri brauc aiz jums un pretvējš rauj sniegu no mašīnas jumta tieši logā viņiem. Bet vai jūs nepadomājat, ka straujas bremzēšanas gadījumā viss šis sniegs var uzbirt uz jūsu auto priekšējā stikla un pilnībā – kaut tikai uz nelielu brīdi – to noklāt? Tajā brīdī jūs vispār neko neredzēsiet, taču šis mirklis var izrādīties liktenīgs," skaidro Vanks. Viņš uzsver, ka lielāko daļu informācijas autovadītājs uzņem ar redzi. Laba redzamība uzlabos ne tikai autovadītāja komfortu, bet arī spēju reaģēt kritiskās situācijās. Tāpēc ir svarīgi, lai stikli būtu tīri gan no iekšpuses, gan no ārpuses un nekas neaizsedz autovadītāja redzesloku, piemēram, pie atpakaļskata spoguļa piekarinātās smaržu eglītes un plīša mantiņas.
"Tuvās gaismas staru kūlis izgaismo ceļu aptuveni 40 metru attālumā. Braucot ar ātrumu 80–90 kilometru stundā, autovadītājs šo distanci nobrauc mazāk nekā divās sekundēs. Tālo gaismu staru kūlis izgaismo ceļu apmēram 150 metru attālumā, dodot trīsreiz vairāk laika (apmēram sešas sekundes) nepieciešamajai reakcijai," norāda Vanks.
Tikpat nedroši ir tad, ja automašīna ir perfekti sagatavota ziemai, bet šoferis – lai gan pats tā nedomā – nemaz īsti neprot ziemas apstākļos braukt. "Ne tikai mašīnām, bet arī šoferiem ir jābūt sagatavotiem ziemai. Lielākā daļa negadījumu notiek tieši autovadītāju neuzmanības un zināšanu trūkuma dēļ. Lai izvairītos no avārijām, šoferim jābūt reakcijas gatavībā, katru sekundi jāseko līdzi notikumiem uz ceļa, jāievēro droša distance un jāizvēlas ceļu segumam adekvāts braukšanas ātrums," uzsver eksperts. Viņš gan piekrīt, ka termins "izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu un manieri" ir grūti definējams, jo nekur tas nav konkrēti paskaidrots. Tas vairāk ir domāts pašam autovadītājam – viens šoferis jūtas droši un pārliecināti, braucot ar ātrumu 90 kilometru stundā, bet cits nejutīsies droši arī, pārvietojoties ar 30 kilometriem stundā.
Tā ir paša autovadītāja spēja un pieredze noteikt, kāds ātrums un braukšanas maniere viņam un apkārtējiem garantē drošību.
Vairumā gadījumu, kad automašīna ir sākusi slīdēt, tam par iemeslu tomēr bijusi nepareiza ātruma izvēle, pārāk straujas darbības ar stūri un pedāļiem. Tāpēc, lai pēc iespējas samazinātu slīdēšanas draudus, jāizvēlas ceļa segumam atbilstošs ātrums un visām darbībām jābūt pēc iespējas plūstošākām, norāda Vanks.
"Īsais kurss – pats pirmais noteikums ekstremālā situācijā – bremzēt! Vissliktākais, ko šādā brīdī var darīt – tikai aizvērt acis. Tas, ko mācām DBS – stūri šādās situācijās negrozīt strauji un daudz, bet bremzēt vairāk. Dīvaini? Tā varētu šķist, taču šī ir pati galvenā drošas braukšanas patiesība. Liela daļa autovadītāju rīkojas pretēji, kas nereti arī ir negadījumu iemesls. Jāiemācās kustības laikā stūri pagriezt pavisam minimāli, bet bremzēt pēc iespējas vairāk. Ja arī nespēsiet izvairīties no sadursmes, savlaicīga ātruma samazināšana tomēr radīs daudz mazāku trieciena spēku un negatīvās sekas," akcentē eksperts, gan piebilstot, ka ne vienmēr pareizākā rīcība ir strauja bremzēšana – ja mašīna brauc plūsmā un aiz tās brauc kravas auto, tās šoferis ne vienmēr spēs operatīvi nobremzēt, reaģējot uz priekšā braucošās automašīnas bremzēšanu. Rezultāts var būt bēdīgs – kravinieks var ietriekties priekšā braucošā auto un uztriekt virsū priekšā esošajam šķērslim. Tādā gadījumā pareizākā rīcība – ja ir iespēja – ar nelielu stūres pagriešanu izvairīties no šķēršļa un pēc tam atgriezties savā joslā. Taču šādā gadījumā nedrīkst zaudēt ātrumu. "Jāatceras pamatlikums – ja automašīnai sāk slīdēt aizmugure, stūre jāgriež uz to pusi, uz kuru ir sākusi slīdēt mašīnas aizmugure. Ja sāk slīdēt priekšpuse, tad izplatītākā autovadītāja kļūda ir mēģināt stūri sagriezt vēl vairāk, tādējādi papildus noslogojot priekšējos riteņus. Pareiza rīcība šādās situācijās ir psiholoģiski grūti izpildāma, jo stūre būtu jāatgriež nedaudz atpakaļ, jāatjauno saķere un jāmēģina griezt līkumā atkal," stāsta Vanks.
Mūsdienu automašīnas ir arī aprīkotas ar dažādām elektroniskajām sistēmām, piemēram, riteņu bloķēšanās novēršanas sistēmu ABS, pretslīdēšanas sistēmu ESP. Nepareizi lietojot automašīnas drošības sistēmas, braukšanas risks palielinās. "Autovadītājam jāpārzina, kāds ir šo drošības sistēmu uzdevums un ko no tām gaidīt. ABS ne vienmēr samazinās bremzēšanas ceļu, bet ļaus apbraukt priekšā radušos šķērsli, jo ABS uzdevums ir neļaut riteņiem bloķēties un saglabāt iespēju stūrēt. Savukārt ESP uzdevums ir neļaut automašīnai sākt slīdēt un sagriezties pie pārāk straujām darbībām ar stūri," akcentē eksperts.
Viņš arī atgādina, ka paiet vidēji divas dienas pēc pirmā sniega uzsnigšanas, kamēr autovadītāji atsvaidzina iemaņas braukšanai ziemā, tāpēc pirmajās sniegotajās dienās viņš par savām prasmēm nepārliecinātiem šoferiem iesaka braukt īpaši uzmanīgi, varbūt pat atsvaidzināt savas prasmes laikā, kad satiksmes plūsma ir maza. Vienlaikus kā būtisku drošas braukšanas apdraudējumu Vanks min autovadītāju braukšanas kultūru. "Mūsu ceļi ir tādi, kādi ir, vietām ir iebrauktas rises, piemēram, Rīgā, Krasta ielā vidējā no trim joslām –, kurās sakrājas ūdens. Nesaprotu, kāpēc šoferis ar vieglo automašīnu brauc tieši pa šīm risēm un šļāc ūdeni virsū blakus braucošajām mašīnām, pasliktinot redzamību citiem šoferiem? Tas izskatās tā – man ir labas riepas, es braucu un man viss ir kārtībā, bet pārējie mani neinteresē," pauž eksperts, piebilstot, ka attīstītajās valstīs braukšanas kultūra ir daudz augstāka, tur šoferi viens otru ciena daudz vairāk. "Par laimi, arī mēs pamazām tuvojamies šim līmenim. Salīdzinot ar situāciju pirms gadiem desmit, vairs nav tik izteiktas necieņas vienam pret otru," uzskata Vanks. Vienlaikus viņš kā būtisku drošas braukšanas problēmu uzskata arī faktu, ka Latvijā topošos autovadītājus aizvien lielā mērā sagatavo braukšanas eksāmena nokārtošanai, nevis drošai braukšanai. A"pmācību politikas pamatā ir jābūt domai, ka iemācām cilvēkam braukt tā, lai nākotnē mēs paši un mūsu tuvinieki varētu justies droši, kad sastapsies ar šo šoferi uz ceļa," akcentē eksperts.
Ne tikai braukšana pa šoseju
Vanks pauž, ka drošība ir saistīta ne tikai braukšanas laikā pa autoceļu, bet arī ar pareizu rīcību, automašīnu novietojot stāvēšanai. "Pazemes autostāvvietas un laukumi ziemā ir vieglāk izbraucami, bet ceļmalas nereti klāj kupenas. Vietas paliek mazāk, un līdz ar to auto novietošanā jāpieliek vairāk pūļu un meistarības. Labas ziemas riepas un auto augstums jeb klīrenss ir būtiskākie aspekti, kas ietekmē auto novietošanu un novērš tās uzsēšanos uz kupenas. Augstāki auto var drošāk nostāties sniegotā ceļmalā nekā zemāki, līdz ar to pēdējiem rūpīgāk jāizvēlas vieta. Arī pareizu riepu izvēle šajā gadījumā ir no svara – jo dziļāks to protektors, jo lielākas iespējas izbraukt kupenas. Lai sāktu kustību no vietas, ko klāj ledus, vislabāk palīdzēs riepas ar radzēm, kas ieķeras ledū un palīdz auto izkļūt no slidenās vietas," skaidro Vanks. Būtiskākais, novietojot auto, ir sagatavot to izbraukšanai, nevis atstāt kā pagadās. Novietojot auto ar inerci, mašīna nedaudz iegrimst, sablietējot zem sevis sniegu, ko vēlāk kausē pēc braukšanas uzsilušais motors un izplūdes sistēma. Sniegam atkal sasalstot, mašīnas iebrauktajās risēs var veidoties ledus. Lai šādas situācijas nerastos, pietiek pāris reižu ar automašīnu pabraukt uz priekšu un atpakaļ, cik atļauj situācija, lai veidotu iebrauktas sliedes.
"Tas vēlāk būtiski atvieglos auto izbraukšanu no ieņemtās vietas. Šādu braukšanas tehniku var pielietot neatkarīgi no auto novietošanas veida," stāsta DBS direktors. Ja ilgstoši ir snidzis, atklātajās stāvvietās un uz ielām nav redzami uz seguma esošie vietu marķējumi. Tādā gadījumā jāvadās pēc vertikālajām norādēm vai jāizvērtē situācija uz vietas. "Jāatceras, ka ziemas apstākļos spēkratam vajadzīgs nedaudz vairāk vietas nekā parasti. Pirmkārt, tas ir grūtāk vadāms un, izbraucot no stāvvietas, var saslīdēt. Var gadīties arī riteņu spolēšana – kad zūd saķere ar segumu, riteņi virzīs auto tajā virzienā, kur vairāk slīd. Tas var izraisīt negadījumu ar blakus esošo automašīnu un tajā ietriekties," skaidro Vanks un piebilst, ka nekad par ļaunu nenāks, ja automašīnā būs neliela lāpsta, kas palīdzēs izrakties pat no piesnigušākajām vietām. A"uto apakšējā daļā ziemā veidojas ledus, sniega un sāls masa, kas samazina tā augstumu un var traucēt pārvarēt pat nelielus paaugstinājumus. To būtu ieteicams regulāri notīrīt," rezumē eks-perts.