Turklāt atbilstoši normatīvu prasībām metodoloģija bankai vēl būs jāsaskaņo ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID), bet pēc tam jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) piekrišana. Būtībā tas nozīmē, ka bankas administratoram būs jāapkopo un uzraugiem jāsniedz informācija par visiem vēsturiskajiem bankas klientu datiem – gan pašiem klientiem, gan to veiktajiem pārskaitījumiem no saviem kontiem.
Uz to, ka šāda datu apkopošana un padziļināta klientu un viņu naudas līdzekļu izcelsmes izpēte, visticamāk, tiks veikta, norāda arī 18. septembrī publicētais paziņojums par PNB bankas maksātnespējas procesa pasludināšanu un kreditoru prasījumu vai citu pretenziju pieteikšanu. Paziņojumā iekļauts punkts, ka kreditoriem, piesakot savus prasījumus pret banku, administratoram jāiesniedz arī dokumenti, kas apstiprina kreditora prasīto naudas līdzekļu likumīgu izcelsmi, norādot un detalizēti paskaidrojot naudas līdzekļu likumīgu izcelsmi.
Faktiski jau šobrīd jebkuram klientam, kurš vēlēsies pieteikt savu kreditora prasību pret maksātnespējīgo banku, ir jāsāk apkopot dokumentus par katru centu, kuru tas vēlēsies atgūt.
Lai gan PNB bankas apturēšanas brīdī lielākā uzmanība tika pievērsta faktam, ka īslaicīgi savai naudai nevarēja piekļūt ap 40 tūkstošiem bankas klientu – pensionāru, vēsturiski banka nemaz nav tik viennozīmīgi uzskatāma par "vienkāršo tautu apkalpojošo" finanšu iestādi. Ir arī publiski ne tik redzamā bankas darbības puse – banka savulaik diezgan regulāri pavīdēja ar naudas atmazgāšanu saistītos skandālos Krievijā un Ukrainā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 19. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Neesmu robots
...
prokurors Vioriks