Cīņa par bērniem un izdzīvošanu

Tālāk seko Malnavas pagasts – 46,5%, Piedrujas – 45,3%, Svariņu – 43,6%, Goliševas – 40,4%, Aizkalnes – 37%, Mežvidu – 35,6% un Rušonas – 28,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinājumam arī novados ir samērā liels iedzīvotāju skaita samazinājums – no 27,6% Preiļu novadā līdz nepilniem 38% Kārsavas un Dagdas novados. 

Arī pēc 2011. gada iedzīvotāju skaits pagastos turpinājis sarukt par 12–19%. Šeit gan jāņem vērā izteikti negatīvās demogrāfijas tendences – visos minētajos pagastos mirstība divas līdz trīs reizes pārsniedz dzimstību. Savukārt dati par emigrējušajiem tautiešiem liecina, ka kopš 2000. gada visvairāk uz ārzemēm izbraukuši Goliševas un Piedrujas pagastu iedzīvotāji – attiecīgi 12 un 10% no iedzīvotāju skaita. Atgriezušies ir nesalīdzināmi mazāk. Arī uz citām Latvijas teritorijām izceļojuši vairāk, nekā uz visiem minētajiem pagastiem atgriezušies. 

Šajos pagastos iedzīvotāju vidējais vecums ir lielāks par vidējo rādītāju Latgales reģionā, kas ir 44,3 gadi. Izņēmums ir tikai Rušonas pagasts, kurā iedzīvotāju vidējais vecums ir 44 gadi. Visaugstākais rādītājs ir Piedrujas pagastā – 49,4 gadi.

CSP darba samaksas radītāji par Dagdas, Kārsavas, Krāslavas, Preiļu un Riebiņu novadiem (dati pieejami tikai novadu līmenī) atklāj interesantu ainu. Piemēram, Dagdas novadā 2011. gadā minimālo darba algu vai mazāk saņēma procentuāli tikpat iedzīvotāju kā 2017. gadā (pēdējie dati). Citos novados situācija kopš 2011. gada tomēr ir uzlabojusies, lai gan joprojām (2017. gadā) minimālo algu vai mazāku par to salīdzinājumā ar Latvijas vidējo rādītāju – 20% – saņem liels skaits darba ņēmēju, proti, no 28% Preiļu novadā līdz nepilniem 40% Riebiņu un Kārsavas novados. 
 

Nauda un autobusi ripo

Riebiņu novadā 2009. gadā aizvēra Gailīšu pamatskolu, bet pirms četriem gadiem – Silajāņu pamatskolu. Novada domes priekšsēdētājs Pēteris Rožinskis Dienai atzīst, ka, visticamāk, pēdējais mācību gads šogad ir Sīļukalna pamatskolai. Par to, ka skolas uzturēšana nav saimnieciski izdevīga, saņemts arī Valsts kontroles norādījums. Šeit vairs nav 1.–3. klases, bet pārējās mācās pa vienam, diviem bērniem, 7. un 8. klasē – četri un pieci. Līdzīga situācija ir arī Dravnieku pamatskolā, kur deviņās klasēs mācās 37 bērni, taču Rožinskis domā, ka dažus gadus šī skola vēl varētu "pavilkt, bet varbūt notiks brīnums". 

Arī pārējās divās novada pamatskolās ir zem 100 bērniem, bet vienīgajā vidusskolā Riebiņos – 181, no kuriem 40 mācās 10.–12. klasē. "Vai tādu var atļaut? Tas ir likumdošanas, arī pašvaldības jautājums," saka Rožinskis. "Bērns ir kā prece, jo katra pašvaldība, skola cīnās par bērniem, par izdzīvošanu. Ja mēs nevedīsim savus bērnus, ieradīsies kaimiņu pašvaldība un viņus paņems." Riebiņus no blakus esošā Preiļu novada šķir vien septiņi kilometri. Ap simt Riebiņu novada bērnu ik dienu brauc uz Preiļu un Aglonas novada izglītības iestādēm, bet no Preiļiem uz Riebiņu novadu – ap 50. Tā savstarpējos norēķinos, kas gan nav tieši saistīti ar skolēnu pārvadājumiem, Riebiņu un Preiļu novadi apmainās ar iespaidīgām summām. 

"Mēs maksājam Preiļiem 100 tūkstošus, viņi mums – 60 tūkstošus gadā, bet Aglonas novadam – ap 45 tūkstošiem gadā, un no viņiem dabūjam divas trešdaļas no mūsu samaksātā," sistēmas aplamību ieskicē Rožinskis. 

Viņš uzskata, ka šādiem savstarpējiem norēķiniem vispār nav jābūt, jo tieši vecāki izvēlas skolu. 

"Šī sistēma rosina piesaistīt sev bērnus. [..] Tā bija ļoti liela kļūda sadalīt Latviju tik mazos novados," uzskata Riebiņu novada vadītājs. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā agrāko Preiļu rajonu sadalīja piecos novados. Tagad nauda ripo no konta uz kontu.