Velšs atgādināja jau iepriekš prokuratūras publiskotos datus, ka pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto noziegumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies, un šāda tendence turpinās jau kopš 2014.gada.
Viņš skaidroja, ka par 13.martā noteiktās ārkārtējās situācijas ietekmi uz noziedzību būtu jāveic detalizētāki kriminoloģiski pētījumi, taču viņa pieredze liecina, ka patlaban ir visi priekšnosacījumi noziegumu skaitam turpināt samazināties.
Viņš sacīja, ka būtisks noziedzības kritums bija vērojams, 2008.gadā sākoties ekonomiskajai krīzei. "Arī patlaban ir visi nosacījumi, lai noziedzība mazinātos," norādīja Velšs.
Viņš skaidroja, ka valdības noteikto rekomendāciju dēļ iedzīvotāji patlaban ļoti daudz laika pavada mājās, strādā no dzīvesvietām un publiskas vietas neapmeklē. Tāpat daudzas izklaides un tirdzniecības vietas nestrādā, līdz ar to ir likumsakarīgi, ka galvenā noziedzības forma, proti, noziegumi pret īpašumu, mazināsies.
"Īpašumu apzagšana mazināsies, jo iedzīvotāji atrodas mājās. Tāpat nav publisku izklaides iespēju, līdz ar to mazināsies, piemēram, huligānisms, miesas bojājumu nodarīšana un tamlīdzīgi nodarījumi," norādīja Velšs.
Tāpat viņš uzskata, ka mazināsies krāpšanu skaits, jo ierobežojumu dēļ daudziem uzņēmējiem ir apturēti darījumi un finanšu plūsma.
Lai arī Covid-19 krīzes rezultātā ir vērojama viltus ziņu izplatītāju aktivizēšanās, Velšs nedomā, ka šajā jomā varētu būt kādas izmaiņas. Šādi viltus ziņu portāli ienākumus gūst no reklāmas, taču krīze ietekmējusi arī reklāmas jomu.
"Tāpat cilvēki arvien vairāk saprot, kas ir uzticams avots, un pastāv daudz iespēju pārbaudīt ziņas patiesumu," piebilda Velšs.
Kā vēstīts, marta sākumā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā norādīja, ka detalizēti pētījumi par to, kāpēc reģistrēto noziegumu skaits ir samazinājies, nav veikti, taču tas varētu būt saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos.
Tāpat šāda situācija varētu būt izveidojusies, jo izmeklētāji daudz detalizētāk iedziļinās saņemtajā informācijā un par katru gadījumu nesāk kriminālprocesu, viņš teica.
Apkopojot informāciju par valstī reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, no prokuratūras Saeimā prezentētā pārskata redzams, ka, sākot ar 2014.gadu, valstī reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits ir samazinājies. Turklāt pagājušajā gadā, salīdzinot ar citu gadu statistiku, samazinājums ir ievērojamāks, proti, 2018.gadā reģistrēti 43 260 noziedzīgi nodarījumi, bet 2019.gadā - 39 906. Tas nozīmē, ka noziegumu skaits, salīdzinot ar 2018.gadu, ir samazinājies par 3354 noziedzīgajiem nodarījumiem jeb 7,8%.
Vienlaikus prokuratūra norāda, ka pagājušajā gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits kopš 2011.gada ir vēsturiski mazākais.
Lara
Vecsčekists
Auseklis Tālrīts