Tomēr Covid-19 apstākļos īpaši asi izgaismojušies tie jautājumi, kas veselības aprūpē gadiem nav atrisināti - tā intervijās de facto atzina ģimenes ārsti, vērtējot savu lomu un iespējas Covid-19 pacientu aprūpē. Un kamēr daļa šo problēmu, piemēram, bremzējoša e-veselība, vairāk rada neērtības, citas būtiski ietekmē arī pašas ārstniecības un veselības stāvokļa uzraudzības iespējas.
Šobrīd, papildus ikdienas darbiem ģimenes ārsti uzrauga, ne tikai Covid-19 pacientus, bet arī kontaktpersonas, kā arī izsniedza darba nespējas lapas. Ārsts Aleksejs Jefremkins, kurš strādā vienā no Covid-19 epicentriem – Daugavpilī, neslēpj, ka darba ir vairāk pilnīgi visiem, tomēr galā šobrīd tiekot. “Es neesmu pieradis sūdzēties vai izteikties negatīvi. Protams, mums iet smagi, bet, kad es iedomājos, cik smagi strādā kolēģi slimnīcās, protams, mūsu slodze arī ir trīskāršojusies, bet viņiem iet smagāk,” viņš atzīst.
Taču papildu pienākumi ar to nebeidzas un tuvākajā laikā nāks klāt. Ģimenes ārste un Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece ir pārliecināta, ka arī mājas aprūpē izdarīt var un vajag gana daudz. Iepazīstot slimību, tagad jau var laikus secināt, vai pacientam sāksies tā saucamā citokīnu vētra, nepareiza imūnās sistēmas reakcija, vai nē. “Un tam ir visā pasaulē nu jau zināmas analīzes, kā mēs to varam noteikt, mēs jau zinām tās pacientu grupas, kuriem varētu vairāk attīstīties šīs te komplikācijas pēc Covid-19 infekcijas,” skaidro ārste.
Lai to izdarītu, jābūt iespējai mājās noņemt asinsanalīzes, kā arī, kontrolējot stāvokli, pacientam regulāri jāmērī skābekļa piesātinājums asinīs, ko var var izdarīt ar nelielu ierīci – oksimetru. Un tas šobrīd ir izdarāms, viņa norāda.
Vieglāku pneimoniju ārstēšanai mājās Latvijas ģimenēs ārstu asociācija šobrīd izstrādā vadlīnijas. Asociācijas vadītāja Sarmīte Veide stāsta: “Tur ir vajadzīga ne tikai mūsu ģimenes ārstu un starptautiskā pieredze, bet mēs esam pieaicinājuši pulmonologus, infektologus. Kopā ar speciālistiem strādājam darba grupā, lai izstrādātu vienotas vadlīnijas ģimenes ārstiem. Tas dotu iespēju ārstēt vienādi pacientus, vai viņš ir Rīgā vai Daugavpilī, vai Liepājā, pēc noteiktas kārtības, kas ir mūsu valstī.”
Līdzšinējā pieredze gan jau parādījusi - ko var izdarīt Rīgā, ne vienmēr var reģionos, pat, ja uz papīra tāda iespēja ir. Piemēram, ja mājās aprūpētam Covid-19 slimniekam vajadzēs plaušu rentgenu, nav skaidras sistēmas, kā pacientu uz to nogādāt. Ir gan saraksts ar ambulatorās palīdzības vietām arī Covid-19 slimniekiem, taču, piemēram, Zemgales reģionā tajā ir vien Jēkabpils.
Ne visi ģimenes ārsti turklāt zina un atrod iespējas, kā tikt kaut vai pie oksimetra. Arī ģimenes ārsts Jefremkins atzīst, ka viņa praksē līdz šim tāda nav bijis, ko iedot pacientam, bet šobrīd to dabūt ir grūti. “Būtu labi, ja vārētu mūs atbalstīt ar šo pulsa oksimetru izdalīšanu, jo, ja uz 1000 pacientiem būtu vismaz pieci, mēs varētu viņus dalīt,” secina Jefremkins.
Viļānu ģimenes ārste Lidija Bukele atzīst, ka viņai praksē šāda ierīce ir viena, un, kad vajag, pacientam to nogādā. “Ja pacients man pasaka, ka ir grūtāk elpot, es mēģinu šo pulsa oksimetru viņam aizsūtīt, lai viņš mēra skābekli, cik ir asinīs - rītā un vakarā, un tad man ziņo. Lai paskaita pulsu, tādā veidā mēs mēģinām,” viņa skaidro. No vairāk nekā 20 Viļānu ārstes Covid-19 slimniekiem, pneimonija bijusi pieciem, un līdz šim iztikts bez slimnīcas. Taču, palielinoties saslimušo skaitam, arī oksimetrus vajadzētu vairāk. “Mēs esam mēģinājuši nopirkt jau no vasaras, mums neizdevās. Tas nav pieejams nevienā firmā. Un internetā, vienkārši uz sludinājumu, kas nav firmas, mēs tādus nepērkam,” skaidro ārste.
Divās ārstniecības iestādēs - ARS un: Osteomed - oksimetrus izīrē un valsts to apmaksā. Taču ARS šīs ierīces piegādātā tikai Rīgā. Līdz 17.novembrim oksimetri nodoti ap 30 pacientiem. Osteomed oksimetrus izdalījusi līdzīgā skaitā un tie bijuši arī pacienti ārpus Rīgas.
Taču Veselības ministrija nebija apzinājusi, vai tiešām šī iespēja ir pieejama visiem, un tagad sola to labot. Ministrijas Ārstniecības kvalitātes daļas vadītāja Sanita Janka norāda, ka domās par iespēju nodrošināt visas ārstu prakses, “jo attiecībā uz šo infekciju, tas ir ļoti svarīgi.”
Līdz galam neizmantota ir arī skābekļa terapija mājās. Un to valsts nemaz neapmaksā, tādēļ atkarīga no slimnieku rocības, vai arī jādodas uz slimnīcu. Ne visi ģimenes ārsti arī vēlas uzņemties vēl šo pienākumu un arī Veselības ministrija nedod skaidru signālu, ka to vajag. “Mēs ar speciālistiem esam par šo tēmu runājuši un arī domājam, kā to izdarīt pēc iespējas ātrāk. Uz doto brīdi valstī ir liels skābekļa pārtēriņš un prioritāri ir nodrošināt skābekli tieši slimnīcām,” saka Janka, norādot, ka šajā reizē tā nav tik daudz naudas problēma, cik ierīču pieejamības un pacientu līdzestības jautājums jeb spējas un prasmes to lietot.
Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā kā reālāku alternatīvu redz ko citu slimnīcu atslogošanai - plašāku slimnieku aprūpi mājās. Arī par to runāts ar Veselības ministriju, un šonedēļ tā apsolījusi to apmaksāt. Asociācijas vadītāja Līga Kozlovska stāsta, ka daudzos gadījumos Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pacientus, kas izsaukuši neatliekamo palīdzību, slimnīcā nenogādā, bet atstāj mājās, bet vēl daļu, kurus nogādā, mājās sūta pašas slimnīcas. “Un šiem pacientiem, lai varētu turpināt gan ārstēšanos, gan saņemt vajadzīgās procedūras, šeit tiešām derētu valsts apmaksātas mājas aprūpes pakalpojumus,” stāsta Kozlovska.
Aprūpe mājās gan nozīmē tādus pašus piesardzības pasākumus, kā slimnīcās. Turklāt mediķu trūkums nav tikai slimnīcu problēma. Piemēram, liela daļa ģimenes ārstu vecuma dēļ ir riska grupā, un jārēķinās, ka, saslimot ģimenes ārstam, to izjūt visi pacienti, kuru vienam ārstam var būt pat divi tūkstoši. Slimību profilakses un kontroles centra ziņas apliecina, ka ģimenes ārsti un viņu māsas slimo. Turklāt, saslimstot, piemēram, vienai māsai, tas var ietekmēt pat trīs ārstu prakses, ja viņa strādā vairākās.