CSDD pētījums liecina, ka piektā daļa jeb 18% vecāku atzīst, ka pārvadā savus bērnus, neizmantojot drošības jostas. Tuvojoties jaunajam mācību gadam, CSDD par drošības jostu lietošanas nepieciešamību atgādina ar kampaņas Dzīvības josta palīdzību. Tikai konsekventi ievērojot drošības pasākumus, avārijas brīdī var tikt glābtas cilvēku dzīvības, uzsver CSDD.
Statistikas dati liecina, ka kopumā situācija pēdējos gados Latvijā ir uzlabojusies un drošības jostas automašīnās lieto arvien vairāk cilvēku, tomēr 17% autovadītāju joprojām uzskata, ka sprādzēšanās vispār nav nepieciešama. Turklāt īpaši kritiska situācija ir drošības jostu lietošanā sēžot aizmugurē - citās Eiropas valstīs, piemēram, Dānijā, Lielbritānijā un Slovēnijā, auto aizmugurē sprādzējas lielākā daļa jeb 88% iedzīvotāju, tad Latvijā to dara vien 33%.
Šā gada pirmajos septiņos mēnešos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 42 autovadītāji un pasažieri, bet ievainojumus vieglajā transportlīdzeklī guvuši gandrīz 1300 cilvēku. Nopietnus ievainojumus guvušas arī vairāk nekā 300 nepilngadīgas personas, diemžēl augusta sākumā ceļu satiksmes negadījumos divi bērni gājuši bojā.
Avārijas brīdī aizsprādzēta drošības josta ir būtisks faktors vadītāja un pasažieru dzīvības glābšanā, uzsver CSDD.
"Daudzi autovadītāji neapzinās, ka pārvadāt nepiesprādzētus pasažierus aizmugures sēdeklī ir tas pats, kas līdzi vest bumbu ar laika degli. Brīdī, kad notiek ceļu satiksmes negadījums, šī bumba var būt nāvējoša kā pašam, tā arī citiem automašīnas pasažieriem. Absurda ir situācija, ka sēžot pie stūres, drošības jostas lieto teju visi šoferīši (89,6%), taču, kļūstot par pasažieriem, sprādzējas tikai puse autovadītāju," norāda CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.
Tāpat pētījums rāda, ka drošības jostu lietošanas paradumiem ir lielas reģionālās atšķirības. Galvaspilsētas iedzīvotāji ir kļuvuši krietni apzinīgāki - drošības jostas aizmugures sēdeklī lieto 58% Rīgas iedzīvotāju. Taču ārpus Rīgas situācija ir kritiskāka, piemēram, Rēzeknē piesprādzējas vien 14% aizmugurē sēdošo pasažieru un tikai puse no visiem bērniem tiek pārvadāti atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem.
Kā liecina Valsts policijas apkopotie dati, pērn laika posmā no 1.janvāra līdz 25.augustam ceļu satiksmes negadījumos cietuši 314, bet bojā gājuši deviņi bērni. Savukārt šogad tādā pašā laika posmā cietuši 346 bērni, bet bojā gājuši divi bērni vecumā līdz 14 gadiem. Pēc šiem datiem diemžēl nākas secināt, ka situācija nebūt nav uzlabojusies. Kaut arī negadījumos bojā gājušo bērnu skaits ir sarucis, tomēr cietušo bērnu skaits ir audzis.
Tāpat nākas secināt, ka daļa vecāku, pārvadājot bērnus automašīnās, vēl aizvien nedomā par viņu drošību. Negadījumi notiek kā pilsētās, tā arī ārpus tām. Valsts policija atgādina, ka bērnus, kuru augums nepārsniedz 150 centimetru, automašīnā drīkst pārvadāt tikai un vienīgi bērna vecumam un svaram piemērotā sēdeklītī vai uz bērna svaram atbilstoša paliktņa. Bērnam obligāti jābūt piesprādzētam ar drošības jostu.
Līdz ar to visā Latvijas teritorijā ceļu policijas darbinieki rīkos masveida reidus, lai pastiprināti uzmanītu, vai tiek lietoti bērnu pārvadāšanai paredzētie drošības līdzekļi - sēdeklīši vai paliktņi, kā arī to, vai bērns ir piesprādzēts ar drošības jostu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī automašīnas aizmugurējos sēdekļos sēdošajiem pasažieriem, jo nereti aizmugurē sēdošie pasažieri neuzskata par vajadzīgu piesprādzēties.