CVK EP vēlēšanās prognozē ap 40% balsotāju dalību

SC: divas partijas, divi saraksti. Viena izvēle. Abas politiskās apvienības „Saskaņas Centrs” partijas (Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" un Latvijas Sociālistiskā partija) šā gada 24. maijā Eiropas Parlamenta vēlēšanās startē atsevišķi. Tādējādi apvienības SC vēlētājiem būs izvēle starp 1. un 10. sarakstu. Kādas ir šo partiju un sarakstu atšķirības Eiropas Parlamenta kontekstā? Ko izvēlēties? 1.saraksts ( sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”) paziņojusi, ka Eiroparlamentā tās deputāti strādās SD grupā (Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse). Tā ir ļoti eirooptimistiska grupa un, kā parāda balsojumu statistika, SD kreisie ap 95 % gadījumu balso kopā ar labējo EPP (Eiropas Tautas partija) grupu, kur Latviju, iespējams, pārstāvēs Dombrovskis un Kalniete. Kā parāda Organization for European Interstate Cooperation pētījumu dati, ar citiem labējiem, liberālo ALDE grupu SD „kreiso” eirooptimistu balsojumi sakrīt pat 96,6 % gadījumu. Savukārt GUE/NGL (Eiropas apvienotie kreisie, Ziemeļvalstu zaļie kreisie) grupai, kur strādā otras apvienības SC partijas (Latvijas Sociālistiskā partija, 10. saraksts) līderis Alfrēds Rubiks, atšķirība balsojumos no EPP labējiem eirofanātiķiem ir vismaz desmitkārt lielāka. Intervijā LETA „Saskaņas” partijas, 1. saraksta līderis Boriss Ciļevičs sadarbību ar Rubika vadīto Latvijas Sociālistisko partiju raksturo kā neveiksmīgu EP līmenī, jo „Saskaņa” vēloties pārstāvi SD grupā, bet Rubiks pievienojies GUE/NGL. Tas esot pamats 1. saraksta atsevišķam startam vēlēšanās. Atšķirības starp 1. un 10. sarakstu ir vērojamas Latvijas interešu aizsardzībā ES. Savulaik, pirms 2003. gada referenduma abu sarakstu līderi Rubiks un Ciļevičs bija pretējās pozīcijās. Rubiks aicināja balsot pret iestāšanos ES, kas notika ar neizdevīgiem dalības noteikumiem. Ciļēvičs aicināja balsot par dalību ES. Iestāšanās sekas ir smagas. Piemēram, lai palielinātu Latvijas dalības maksu ES, Brisele pieprasīja uzlikt PVN apkurei un medikamentiem, bērnu pārtikai. Pirms iestāšanās ES tam PVN nebija. Tika likvidēta Latvijas cukurrūpniecība. Negatīvā tirdzniecības bilance ar ES izsūkusi no Latvijas ekonomikas desmitiem miljardu eiro. Uzskaitījumu varētu turpināt ilgi… Ja Latvija referendumā noraidītu piedāvātos sliktos dalības noteikumus, drīz sekotu labāks piedāvājums. Tā ir parasta ES prakse, ko redzējām, piemēram, Īrijā referendumos par Nicas un Lisabonas līgumiem. Skandināvijas valstu eirokritiskie spēki (GUE/NGL grupa) ir parādījuši spēju un gatavību efektīvi aizstāvēt savu valstu intereses ES. Piemēram, viņi panāca, ka Dānijā un Zviedrijā notika referendumi un tauta nobalsoja pret eiro ieviešanu. Uzskatu, ka sadarbība ar tiem ir jāturpina. Vēl jo vairāk situācijā, kad pēc vēlēšanām eirokritisko spēku ietekme Eiroparlamentā būtiski pieaugs. Maijā uzzināsim, vai SC vēlētāji atbalstīs 1. saraksta eirooptimistus vai 10. saraksta eiroreālistus. Tā ir stratēģiska izvēle, kas ietekmēs gan SC politiku, gan visu Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Eiroskeptiķis Normunds Grostiņš ir iesniedzis Saeimā 14 000 manabalss parakstu par PVN samazināšanu pārtikai. Vārds saeimas deputātiem. Un - Grostiņu pēc Skandināvijas parauga uz Eiroparlamentu! (10. saraksts!)