Darbus studentiem par samaksu raksta organizētas komandas, juridiskais birojs un pat pasniedzēji

tu debilā nacistu salašņa pats aizvērsi debilās nacistiskās žaunas vai tevi, salašņa, vajadzēs izlamāt?

Novērtējums pareizs. Bet to var dzirdēt jau divdesmit gadus, ja klausās. Ko Tu iesaki? Atpakaļ pie ķēdes?

Ne mazāk kā 20 pročiem nepastāv. Pārbaudīts un pierādīts 20 gadu laikā vismaz LUņa ietvaros.

Variants - uzrakstīt pašam - laikam nepastāv.

ar tukšvārža M muldēšanu ir tāda, ka tukšvārdis muld un pats nejēdz, ko muld. Cilvēks, kas aizstāvējis diplomdarbu neatkarīgi no specialitātes un veiksmīgi pabeidzis studijas, nez vai interesēsies par visiem iespējamiem un neiespējamiem sava bijušā diplomdarba plaģiātiem, jo nav laika - jāstrādā. Tāpat es nedomāju, ka neatkarīgi no specialitātes pastāv pretkrāpšanas dienests, kas izmeklē, no kurienes ņemts materiāls - pasniedzējiem jau tāpat darba pietiek.

Problēma ar plaģiātismu ir, ka šo vārdu izgudrojuši humanitārie, un tāpēc viņu definīcijai īstenībā neatbilst nekas! Tehniskajās zinātnēs plaģiātismu definē daudz šaurāk. Vai nu ir nokopēta daļa no iepriekš publicēta darba (vienalga, zinātnisks žurnāls, bakalaura darbs vai vienkārša interneta lapa), vai arī īstais autors sūdzas un spēj pierādīt savu taisnību. Humanitārā definīcija, starp citu, angliski satur vārdus "wrongful appropriation" and "stealing and publication" of another author's "language, thoughts, ideas, or expressions" - pilnīgs marasms.