Mazāk jauniešu – mazāk studentu
Latvijas izaicinājumi nav jaunums — līdzīgi kā citās Rietumeiropas valstīs, mums joprojām ir zema dzimstība un strādājošie iedzīvotāji noveco. Kā arī augsta migrācija, jo īpaši jauniešu vidū. Šie faktori atstāj lielu iespaidu uz Latvijas augstskolām, jo katru gadu samazinās arī vietējo studentu skaits.
Piemēram, 2023. gadā studējošo skaits salīdzinājumā ar 2005. gadu ir samazinājies par 44 %, iedzīvotāju skaits šajā laika periodā samazinājies par 16 %, bet iedzīvotāju skaits vecumā no 20 – 39 gadiem samazinājies par nepilnu trešdaļu jeb 29 %. Ja 2000.gadā Latvijā studēja ap 120 000 studentiem, tad kopš 2005.gada studējošo skaits pakāpeniski samazinās un šogad jau ir ievērojami jeb gandrīz teju uz pusi mazāks – 70 000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados.
Augstākās izglītības vide visā Eiropā kļūst arvien starptautiskāka. Ja vēl pirms 20 gadiem gandrīz visi vidusskolu beidzēji izvēlējās studijas turpināt kādā no Latvijas augstskolām, augot iedzīvotāju turībai, arvien biežāk Latvijas jaunieši izmanto iespējas, ko sniedz augstākā izglītība Eiropas Savienības (ES) valstīs, Lielbritānijā un ASV. Pagājušajā gadā apmēram 60 % vidusskolas absolventu uzsāka studijas Latvijas augstskolās, bet pārējie – ārzemēs vai nestudē vispār. Precīzu ciparu nav, bet aplēses liecina, ka ārzemēs šobrīd studē 12 000 līdz 14 000 Latvijas jaunieši. Ārvalstīs studējošo skaits īpaši audzis pēdējo desmit gadu laikā. Nereti ir ģimenes, kurās katrs bērns studē kādā citā valstī. Mēs dzīvojam atvērtā pasaulē, tāpēc Latvijas augstskolām jāspēj konkurēt ar augstākās izglītības iespējām ne tikai Eiropā, bet pasaulē, jo ASV un Kanāda ir starp populārākajiem Latvijas jauniešu studiju galamērķiem.
Ārzemju studenti – iespēja attīstīt augstskolas
Esošajā situācijā ārvalstu studenti kļūst par būtisku resursu, lai šīs negatīvās studējošo skaita tendences kompensētu. Aizvadītajā akadēmiskajā gadā no aptuveni 70 000 Latvijā studējošajiem 10 800 jeb 15 % bija no ārvalstīm, un varam droši apgalvot, ka ārzemju studentu skaits ir palīdzējis stabilizēt studentu skaita kritumu.
Ārzemju studentu klātbūtne pēc būtības ir izšķiroši svarīga, lai augstskolas varētu ne tikai pastāvēt, bet arī realizēt attīstības projektus. Skatoties uz valsts atbalstu augstākai izglītībai, Latvija atrodas vienā no zemākajām vietām ES, un līdzekļu nodrošināšana augstākās izglītības sistēmas uzturēšanai ir pašu augstskolu rokās. Ārzemju studentu sniegtais finansiālais pienesums ļauj piesaistīt konkurētspējīgākus pasniedzējus un nodrošināt akadēmiskajam personālam adekvātu atalgojumu, lai Latvija augstākās izglītības jomā spētu konkurēt ar citām valstīm.
Augstākās izglītības eksports ir jāuztver kā daļa no sniegtajiem pakalpojumiem tautsaimniecībā, jo ārvalstu studentu uzturēšanās Latvijā nozīmē pastarpinātus ieņēmumus valsts budžetam. Jau pirms vairākiem gadiem veikti ekspertu pētījumi1 liecināja, ka ārvalstu studenti vienā mācību gadā (konkrēti – 2015./2016.) nodokļu ieņēmumos Latvijai atnesuši aptuveni 20 miljonus eiro. Ņemot vērā ekonomikas izaugsmi un Latvijā studējošo ārzemnieku skaita pieaugumu, šis skaitlis mūsdienās ir krietni lielāks un varētu sasniegt pat 50 miljonus eiro.
Ārvalstu studentiem studiju maksa ierasti ir lielāka nekā vietējiem. Latvijas augstskolām šie papildu ieņēmumi ir būtiski finanšu stabilitātes uzturēšanai, investīcijām infrastruktūrā un akadēmisko programmu paplašināšanai. Ārvalstu studentu piesaiste arī nākotnē būs būtisks ienākumu avots Latvijas augstākās izglītības iestādēm.
Augstākā izglītība Latvijā – valsts "maigā vara"
Ārzemju studenti Latvijā ne tikai iegūst kvalitatīvu izglītību, bet var kalpot arī kā “maigās varas” instruments. Tā ir iespēja iepazīstināt dažādu pasaules valstu pilsoņus ar mūsu valsts kultūru, tradīcijām un latviešu valodu. Ārvalstu studentiem mācības Latvijas augstskolās notiek angļu valodā, un paralēli liela daļa ārzemju studentu ar interesi apgūst latviešu valodu un iepazīst latviešu kultūru. Viņi aktīvi piedalās latviešu valodas kursos, iesaistās kultūras pasākumos un svinībās, kas palīdz labāk integrēties vietējā sabiedrībā un izprast mūsu vērtības.
Ārvalstu studentu interese par latviešu valodu un kultūru sekmē starpkultūru dialogu un sapratni. Aktīvi iepazīstot mūsu vietējās tradīcijas, viņi kļūst par tiltiem starp dažādām kultūrām, veicinot cieņu un toleranci pret citu tautību pārstāvjiem. Šāda mijiedarbība palīdz veidot draudzīgāku un iekļaujošāku sabiedrību, kurā dažādu valstu iedzīvotāji var mācīties viens no otra, bagātināt viens otru ar savām kultūras tradīcijām un pieredzi. Mūsu pieredze rāda, ka arī savā atgriežoties dzimtenē pēc studiju beigām, bieži vien viņi saglabā un stiprina kultūras vai ekonomiskās saites ar Latviju.
Kā varam konkurēt Eiropas mērogā?
Jāuzsver, ka Latvijas augstskolas pēdējos gados ir ievērojami uzlabojušas savu piedāvājumu angļu valodā, piedāvājot gan bakalaura, gan maģistra un doktorantūras programmas dažādās jomās — sākot no inženierzinātnēm līdz biznesa vadībai un medicīnai. Šīs programmas ir akreditētas un atbilst augstiem starptautiskiem standartiem, kas nodrošina studentiem konkurētspējīgu izglītību un palīdz sagatavoties darba tirgus prasībām.
Turklāt, studējot Latvijā, ārvalstu studentiem ir iespēja izveidot plašu kontaktu tīklu ne tikai Baltijas reģionā, bet arī visā ES. Tas ir svarīgs faktors ne tikai akadēmiskās izaugsmes, bet arī karjeras attīstības ziņā, jo palīdz veidot starptautiskus sakarus un atvērt durvis jaunām iespējām nākotnē.
Latvijas augstskolu spēja piedāvāt kvalitatīvu izglītību angļu valodā un pieeja ES darba tirgum ir būtiskas priekšrocības, kas padara Latviju par pievilcīgu un konkurētspējīgu izvēli studentiem no visas pasaules. Intereses pieaugumu novērojam arī ISMA, kur līdz ar jaunu studiju programmu ieviešanu šoruden no jauna uzņemto ārvalstu studentu skaits pieaudzis par 47 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Absolventi – gudrie prāti spēj radīt pievienoto vērtību
Jau vairākus gadus mēs dzirdam, ka viena no lielākajām Latvijas ekonomiskās izaugsmes problēmām ir darbaspēka trūkums. Sen ir garām tie laiki, kad Latviju varēja dēvēt par valsti, kurā brīvi pieejams augsti izglītots un zemu apmaksāts darbaspēks. Latvijai, līdzīgi kā citām Rietumeiropas valstīm, ir jācīnās par augsti izglītotajiem prātiem, kuri spēj radīt ekonomikā augstu pievienoto vērtību. Ir daudz lielāka iespēja, ka turpināt darba karjeru vai atvērt uzņēmumu un nodarbināt citus cilvēkus izvēlēsies Latvijas augstskolas absolvents, nevis cilvēks, kuram ar Latviju nav nekādu saišu.
Kaut gan tikai daļa ārvalstu studentu pēc studiju beigām paliek Latvijā. Arī mūsu augstskolas pieredze liecina, ka nereti ārvalstu studenti pēc izglītības iegūšanas atver savu uzņēmumu Latvijā, veicinot vietējo biznesa vidi un rada jaunas darbavietas, kā arī paliek strādāt universitātēs, kurās ieguva izglītību, tādējādi bagātinot akadēmisko vidi ar savu pieredzi un zināšanām.
IZM dati liecina, ka ārvalstu studenti jau pašlaik izvēlas studēt nozarēs, kur mums ir akūts speciālistu trūkums. Trešā daļa ārvalstu studentu Latvijā apgūst veselības aprūpi un sociālo labklājību - 28,5 %, 13,5% apgūst dabaszinātnes, matemātiku un IT, bet vēl 10,3% inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību. Ņemot vērā prognozes par strādājošo skaita samazināšanos, jau šobrīd ir skaidrs - nākotnē ārvalstu absolventu loma kļūs arvien nozīmīgāka. Arī Latvijai ir jāizšķiras, vai mēs vēlāmies aicināt šeit lielu skaitu zemi izglītotu cilvēku, lai tie darītu vienkāršus un maz apmaksātus darbus, vai tomēr censties piesaistīt cilvēkus, kuri, apgūstot kvalitatīvu augstāko izglītību, spēj radīt augstu pievienoto vērtību.