Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +3 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Dāvana Latvijai un Latvijas tautai

Pēra Nūdera, Lailas Freivalds, Karla Bilta, Andersa Ljungrena vēstījums Zviedrijas–Latvijas sadarbības fonda rīcības komitejas vārdā par dāvanu Latvijai un Latvijas tautai mūsu valsts simtgadē

Sagaidot Latvijas Valsts nacionālās neatkarības dienu 18. novembrī, Zviedrija izsludina savu jubilejas dāvinājumu Latvijai un Latvijas tautai. Dāvinājums ir jauns fonds tādu ieceru finansēšanai, kas stiprinās un padziļinās apmaiņu starp Latvijas un Zviedrijas tautām, īpaši atbalstot iniciatīvas jaunajai paaudzei. Fonda pamatu veidos Zviedrijas valdības sākotnējais ieguldījums 10 miljonu zviedru kronu apmērā. Iecerēts, ka fondu papildus tam varētu atbalstīt arī ieguldījumi no uzņēmumu, organizāciju un privātpersonu puses kā Zviedrijā, tā Latvijā. Līdzīgi fondi tiek veidoti arī Igaunijai un Lietuvai saistībā ar šo valstu simtgadi.

Latvija, Igaunija un Lietuva šodien ir trīs neatkarīgas, pie Eiropas kopienas piederīgas valstis. Kopš šo valstu neatkarības atjaunošanas pirms gandrīz ceturtdaļgadsimta Zviedrija ir izveidojusi ciešu sadarbību ar trīs jaunajām kaimiņvalstīm valdības, uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un cilvēcisko kontaktu līmenī.

Baltijas valstis izcīnīja savu valstiskumu saistībā ar Pirmā pasaules kara notikumiem un revolūciju Krievijā. 1918. gadā pasludinātajai neatkarībai tomēr vēl sekoja sīvas brīvības cīņas. Otrā pasaules kara laikā trīs Baltijas valstis tika no jauna okupētas, un tam bija smagas sekas. Sekoja komunistiskās diktatūras laikmets ar nebrīvi un represijām.

Šogad mūsu kaimiņvalstīs tiek plaši svinēta neatkarības pasludināšanas 100 gadu jubileja. Tas notiek ļoti nopietni un plaši, un ar patiesu prieku. Jo tieši pirms simt gadiem pieņemtās neatkarības deklarācijas veidoja pamatu brīvībai, suverenitātei un demokrātijai, kas tika atjaunota 1991. gadā.

Diemžēl gan Latvija, gan arī Igaunija un Lietuva varēja baudīt patiesu brīvību un valstisko suverenitāti tikai pusi no laika, kas aizritējis kopš 1918. gada neatkarības deklarāciju pieņemšanas. Tieši tādēļ šodienas valstiskuma vērtība ir vēl jo augstāka.

Arī mums, zviedriem, ir pietiekami daudz iemeslu svinēt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas 100 gadu jubileju. Priecājamies par sirsnīgo uzņemšanu, ko Latvija sagādāja Zviedrijas kroņprinceses pārim vizītes laikā Rīgā šā gada aprīlī. Tas apliecināja, ka mūsu valstis vieno tuva un cieša draudzība. Tagad esam gatavi ieguldīt rītdienā, veidot vēl ciešākus kontaktu tīklus starp cilvēkiem, uzņēmumiem un organizācijām, kas dos nozīmīgu ieguldījumu arī mūsu valstu kultūrai un sabiedriskajai dzīvei.

Zviedrijas oficiālais dāvinājums Latvijai, kā arī attiecīgi Igaunijai un Lietuvai, ir 10 miljoni zviedru kronu katrai valstij, kas veidos starta kapitālu divpusējas sadarbības fondiem ar katru no šīm valstīm. Iecerētā ciešākā apmaiņa ar Latviju un pārējām Baltijas valstīm nav būtiska vienīgi oficiālajai Zviedrijai un valsts institūcijām. Tas būs nozīmīgs faktors arī biznesa videi, nevalstisko organizāciju sektoram un iedzīvotājiem. Tas attiecas pirmām kārtām uz uzņēmumiem un indivīdiem ar zviedru kapitālu, bet arī uz citiem uzņēmumiem Latvijā, kas spēj un vēlas atbalstīt sakaru stiprināšanu ar Zviedriju.

Esam uzņēmušies rūpes par fondu dibināšanu un plašu publicitāti, lai vēsts par fondu izveidi un mērķiem sasniegtu visus, kas vēlētos dot savu ieguldījumu. Procesa pirmajā posmā jau norisinās sarunas ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valstu valdībām.

Fondu darbības virsuzdevums ir veidot labus un noturīgus sadarbības tiltus, atbalstot abpusējas apmaiņas un izpratnes veicināšanas iniciatīvas starp mūsu valstu iedzīvotājiem kultūrā, uzņēmējdarbībā un sabiedriskajā dzīvē. Īpaši atbalstāmas būs iniciatīvas kontaktu tīklu veidošanai un paplašināšanai jauniešu vidū, lai veicinātu sociālo procesu noturību, radošumu, inovācijas un jaunu uzņēmumu dibināšanu. Kā pašsaprotams elements šajā kontekstā minams atbalsts kultūras apmaiņas projektiem un iniciatīvām, lai veicinātu abu valstu valsts valodu mācīšanos. Iecerēts, ka fondus vadīs valde, kurā būs pa četriem valdes locekļiem no katras iesaistītās valsts, un tie būs profesionāļi ar pieredzi savas valsts sabiedriskajā un kultūras dzīvē vai biznesa jomā.

Pagaidu rīcības komiteja jau saņēmusi daudz pozitīvu atsauksmju kā no Zviedrijas, tā no Latvijas uzņēmumu puses. Uzņēmēji ir pauduši vēlmi ieguldīt līdzekļus fondu izveidē. Uzņēmumi, kas pirmie atsauksies aicinājumam, iegūs fonda dibinātāja statusu un tiesības. Tagad speram soli tālāk un vēršamies ar aicinājumu pie visiem jums – uzņēmējiem un vienkārši iedzīvotājiem: nāciet un piedalieties!

Iedzīvotāji Latvijā, kā arī Igaunijā un Lietuvā labi apzinās, ka brīvība, neatkarība un iespējas sadarboties ar citām valstīm nebūt nav pašsaprotama lieta. Arī mums Zviedrijā vajadzētu to paturēt prātā. Zviedrijas uzņēmumi ir ieguldījuši lielāko daļu no ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā, un situācija ir līdzīga arī Igaunijā un Lietuvā.

Jau pašlaik ir izveidojusies plaša un cieša kultūras apmaiņa un sadarbība starp mūsu tautām un cilvēkiem. Tomēr ir labas iespējas šo sadarbību vēl vairāk stiprināt. Jaunie sadarbības fondi būs šāds instruments, lai rastos jauni, radoši sadarbības centri mūsu kopīgajā Baltijas jūras reģionā.

Aicinām ikkatru no jums – iedzīvotājus, biedrības un organizācijas, kā arī uzņēmumus – dot savu artavu un ieguldīt jaunajā Zviedrijas–Latvijas sadarbības fondā. Lai uzzinātu vairāk, lūdzu, sazinieties ar rīcības komiteju, nododot ziņu caur Zviedrijas vēstniecību Rīgā (ambassaden. [email protected]).

Pērs Nūders, Laila Freivalds, Karls Bilts, Anderss Ljungrens, Zviedrijas–Latvijas sadarbības fonda rīcības komitejas vārdā

Top komentāri

TrollisJT
T
Cerams, ka fonds būs apdrošināts pret fondu izšņukurētājiem un ilgtspējīgiem tukšu tekstu tamborētājiem. Lai Dievs dod!
Roma
R
Zviedriem ir jaludz piedosana un publishing janosoda Latvijas legionaru atdosanu okupantiem, Krievijas slepkavam un ir janosoda tas, ka Zviedrija bija viena no pedejam valstim, kura atzina Latvijas valsts neatkaribas atjaunosanu. Zviedri ir nodeviga, divkosiga judas tauta.
Samērojamība
S
Vai tās būs lētas atbiras kompensācijā par zviedru banku kredītu izdzītajiem tautiešiem no savas zemes, Zemgales vēja parka paredzmo milzu postījumu un Zviedrijas īpašumā pārņemto zemju un mežu sakarā? Mazliet smieklīgi.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas