Lai gan pirmā kārta izmaksāja vairāk ne kā 1800 eiro kvadrātmetrā, ministrijā nolēma, ka otrajā kārtā tie būs 1500 eiro par kvadrātmetru un šādu skaitli ierakstīja arī Eiropas fondu naudas dalīšanas plānos. Ja Stradiņu jaunā korpusa būvniecības tāme nebūtu samazināta, Eiropas nauda netiktu citu medicīnas iestāžu projektiem, ļoti iespējams, savu miljonu nedabūtu arī tā brīža Čakšas padomnieces Alīdas Vānes Balvu un Gulbenes slimnīca.
Ideja uzbūvēt no jauna Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu radās jaunās tūkstošgades sākumā. 2006. gadā slimnīca un veselības ministrs Vinets Veldre rēķināja, ka tas izmaksās 500 miljonus latu. Ieceres bija vērienīgas - divi jauni korpusi, vēsturisko ēku atjaunošana, bērnu dārzs, helikoptera nosēšanās laukums un dzelzceļa stacija. Plānus aizkavēja krīze, un projekts pirmā - A - korpusa būvniecībai bija pabeigts tikai 2012. gadā. Konkursa uzvarētājs - Skonto būve un Re & Re apvienība SBRE - prasīja milzu summu, proti, 196 miljonus eiro. Tik daudz naudas valstij nebija, tāpēc tika nolemts projektu sadalīt divās daļās, kā pirmo realizējot vienkāršāko un lētāko daļu.
Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas būvniecību pabeidza 2017. gada sākumā. Par 67 miljoniem uzbūvēta moderna ēka, kurā atrodas poliklīnika, laboratorija un manipulāciju telpas. Daudz vērienīgāka būs projekta otrā daļa ar uzņemšanas nodaļu un operāciju zālēm. Pie otrās kārtas realizācijas SBRE netika. 2016. gadā valdība apstiprināja noteikumus, ka Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa otrās kārtas būvniecība un slimnīcas aprīkošana izmaksās 91 miljonu eiro. 64 miljoni būs no Eiropas struktūrfondu finansējuma, 22 miljoni nāks no valsts budžeta, bet 4,5 miljoni jārod pašai slimnīcai.
Jau tobrīd šie aprēķini nešķita ticami, kaut ministrija turpināja uzstāt, ka viens kvadrātmetrs izmaksās 1500 eiro, lai gan pirmajā kārtā maksāja 1860. Pret samazinājumu iebilda Stradiņa slimnīca nu jau bijušais valdes loceklis Normunds Štāls, norādot, ka "šāda līmeņa projektu nevar uzcelt par kopmītņu cenu".
Tagad slimnīca un Veselības ministrija no budžeta prasa vēl 30 miljonus. Ja nauda nebūs, nevarēs sākt būvēt. Čakša neatzīst, ka pirms diviem gadiem tāme sarēķināta nepareizi.
"Būtiskas pārmaiņas piedzīvo šobrīd projekta ietvarā gan intensīvās terapijas nodaļas, tātad reanimācijas nodaļas, gan papildus klāt hibrīdzāle, insulta pacientu ārstēšanas nodaļas, kas dos lielāku pienesumu pacientiem. Tas viss organizatoriskais veids, kā pacientu plūsmas virzās caur slimnīcu, ir pamainījies, tā ir viena lieta. Otra - būvniecības izmaksas ir objektīvi pieaugušas par 30 procentiem, kas ir saistīts gan ar atalgojuma daļu, gan ar būvmateriālu cenām, tas viss atspoguļojas arī tajā cenā, ko piestāda Stradiņu slimnīcai," raidījumam Nekā personīga skaidro Čakša.
Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) raidījuma žurnālistus gan informēja, ka kopš 2015. gada būvniecības cenas augušas vien par 6,5 procentiem, nevis Čakšas minētajiem 30%.
Vajadzība pēc papildu 16 miljoniem būvniecībai un 12 miljoniem iekārtu iegādei atklājusies, kad projektētāji sarēķinājuši iespējamās izmaksas. Summa vēl var mainīties, kad savus piedāvājumus konkursā izteiks būvnieki.
Pārlieku optimistiskā cena parādījās 2016. gada vasarā. Tobrīd no Eiropas fondiem bija pieejami 152 miljoni. Stradiņu celtniecības tāme bija 153 miljoni, tādējādi citām slimnīcām nekas nepaliktu.
"Mērķis bija šo iezīmēto naudas masu no Eiropas Savienības finansētās veselības aprūpes budžeta samazināt. Lai viņu samazinātu, vajadzēja šo skaitli izdomāt krietni zemāku, lai varētu pārdalīt naudu citām slimnīcām," skaidro Štāls.
Veselības ministrija tad pieprasīja samazināt tāmē būvniecībai paredzēto summu no 2800 eiro kvadrātmetrā uz 1500. Štāls nepiekrita, viņu no amata atlaida.
"Nevaru apgalvot, ka tas cipars būtu bijis izvilkts no zila gaisa, kaut gan arī tajā laikā bija, kas teica, ka tā ir fantāzija. Bet no otras puses es gribu teikt, ja mēs tajā brīdī būtu nodefinējuši 2000, droši vien projektēšanas gaitā projektētāji justos varbūt nedaudz brīvāki. Šobrīd, projektu izstrādājot, viņiem arī ir bijis uzdevums maksimāli tuvoties tam 1500, bet tas nav izdevies," komentē slimnīcas valdes loceklis Jānis Komisars. Taujāts, vai projektētājiem bija uzdevums strādāt tā, lai izmaksas būtu 1500 eiro par kvadrātmetru, Komisars atbildēja apstiprinoši, bet atzina, ka "jau pusceļā sapratām, ka tas nebūs īsti realizējams."
Jauno kvadrātmetra cenu bija izrēķinājis Čakšas tā brīža padomnieks Jānis Stakens. Viņš kā piemēru ņēmis Valsts ieņēmumu dienesta ēkas būvniecības izmaksas, kas bija 1300 eiro kvadrātmetrā, un Tartu slimnīcas būvniecību, kur summa bijusi ap 1500 eiro.
"1500 uz to brīdi bija esošās tirgus izmaksas, plus vismaz desmit procenti rezervei. Var atzīt, ka tirgus šo divu gadu laikā ir audzis ātrāk, nekā mēs spējām prognozēt," uzskata Stakens. Viņš gan nenoliedz, ka mērķis bijis arī panākt, lai visa no Eiropas fondiem gūstamā nauda netiktu tikai Stradiņa slimnīcai.
Tagad Eiropas nauda jau ir sadalīta. 18 miljoni Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, 11 miljoni Bērnu slimnīcai, 14 miljoni Liepājas slimnīcai. 15 miljoni tika arī mazajām slimnīcām. Miljonu un simts tūkstošu investīcijas saņēma arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība. Tās īpašniekos un valdē ir bijusī Čakšas padomniece Alīda Vāne.
Mazajām reģionu slimnīcām nauda dalīta vienkāršoti – lai visiem kaut kas tiek. Atbilstoši pakalpojumu klāstam tās sadalītas līmeņos. Trešā līmeņa slimnīcas, kā Balvu un Gulbenes slimnīca, var pretendēt uz 1,1 miljona atbalstu. Otrā līmeņa, piemēram, Alūksnes slimnīca, uz 770 tūkstošiem. Pirmā līmeņa slimnīcas var dabūt 110 tūkstošus. Pirmajā līmenī ir, piemēram, Bauskas un Limbažu slimnīcas.
Fakts
Es
Jaaa....