Praksē tas nozīmē, ka, piemēram, ēdinātāji vairs nevarēs piedāvāt vienreizlietojamos plastmasas traukus un glāzes. Likumprojekts paredz, ka ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū šādas vienreizlietojamās plastmasas preces: vates kociņus, galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, kā arī baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus. Tāpat plānots aizliegt no putupolistirola izgatavotus pārtikas un dzērienu iepakojumus, tā korķīšus un vāciņus, dzērienu glāzes un to vāciņus, kā arī vienreizlietojamos un atkārtoti lietojamos no oksonoārdāmās plastmasas izgatavotus izstrādājumus.
Aizliegumu paredzēts neattiecināt uz plastmasas precēm, ja tās būs ražotas medicīniskām ierīcēm. Izmaiņas neattieksies arī uz pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai, tostarp iepakojumu jēlai gaļai, kā arī primāro iepakojumu, kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā. Tāpat likumprojekta prasības neattieksies uz eksportu uz trešajām valstīm. Iecerēts arī noteikt prasību ražotājiem nodrošināt dzērienu iepakojuma dalītu vākšanu, īstenojot plastmasas pudeļu dalītās savākšanas mērķi – 77 procentus 2025. gadā un 90 procentus 2029. gadā.
Festivāliem gatavi
Dienas aptaujātie ēdinātāji un festivālu rīkotāji apgalvo, ka pilnībā jauno prasību atbalsta un ir tai gatavi. Tā, piemēram, alus, iesala dzērienu un kvasa biedrības Alus brālība, kas līdz pandēmijai rīkoja ikgadējo alus festivālu Vērmanes dārzā, valdes loceklis Andrejs Šikors teic, ka vienreizlietojamās plastmasas aizliegumam gatavojušies jau laikus. Arī līdz šim festivāla apmeklētājiem bija iespēja iegādāties stikla degustācijas glāzi.
Taujāts, kā alus tirgotāji strādās ar tiem apmeklētājiem, kuri glāzi iegādāties nevēlēsies, Šikors stāsta, ka, visticamāk, tiks ieviestas depozīta glāzes.
Proti, par glāzi tiek ieturēta papildu maksa, kura tiek atmaksāta tad, kad glāze tiek atdota atpakaļ tirgotājiem. Šāda kārtība ir, piemēram, Ziemassvētku tirdziņos daudzās Vācijas pilsētās, kur punšs vai karstvīns tiek liets stikla glāzēs, par to iekasējot depozītu.
Šikors prognozē, ka dzērienu tirgotājiem nebūs grūtību jauno prasību izpildīt, jo ir neskaitāmas alternatīvas vienreizlietojamām plastmasas glāzēm, – līdztekus depozīta stikla glāzēm ir glāzes no daudzkārtlietojamas plastmasas, ir kartona glāzes utt. Līdz ar to ir visas iespējas aizstāt vienreizlietojamo plastmasu.
To, ka vienreizējā plastmasa kļuvusi nepopulāra jau pirms pāris gadiem, apliecina mūzikas festivāla Laba daba jau 2019. gadā Facebook kontā rakstītais: ''Ardievu, plastmasas glāzes! Ik gadu cenšamies festivāla ietvaros sadarboties ar dažādām organizācijām un projektiem, kas aktualizē jautājumus par vides un dabas aizsardzību. Šogad, draugi, mums ir labas ziņas! Pirmo gadu festivāla bāros dzērieni būs iegādājami daudzkārt lietojamās glāzēs.''
Festivāla organizatori lēsa, ka, pateicoties šai iniciatīvai, 2019. gadā atkritumu apjoms salīdzinājumā ar 2018. gadu samazinājās par 4,7 tonnām.
Cenu kāpumu nejutīs
Arī uzņēmuma Siļķe kažokā, kurš nodarbojas tikai ar piegādi un izbraukuma ēdināšanu, īpašnieks Andris Reizenbergs ir noskaņots optimistiski un jauno iniciatīvu visnotaļ atbalsta. Viņš uzsver, ka izbraukuma ēdinātāji, kā arī tie, kas piedāvā ēdienus līdzņemšanai, labprāt piedāvās gan kartona, gan cukurniedru traukus. Tāpat aizvien plašāk tiks izmantoti depozīta trauki.
Par bažām, ka vienreizlietojamie trauki, kas aizstās plastmasu, būs dārgāki un sadārdzinās ēdiena cenu, Reizenbergs domā, ka tām nav pamata.
Lai arī kartona un cukurniedru trauki ir dārgāki nekā vienreizlietojamā plastmasa, tomēr Reizenberga ieskatā cenu pieaugums nebūs tik liels, lai to izjustu ēdienu pasūtītāji.
Trauku un mājsaimniecības preču uzņēmuma Arkolat Horeca nodaļas vadītājs Lauris Ezītis stāsta, ka jau savlaicīgi gatavojas 3. jūlijam un klientiem piedāvās plašu trauku klāstu, lai aizstātu vienreizlietojamo plastmasu. Tie būs gan kartona un cukurniedru trauki, gan daudzkārt lietojamās plastmasas trauki. Jau kādu laiku apritē ir arī PLA glāzes, kas ir kompostējamas vienreizlietojamās glāzes, kuras ir izgatavotas no biomateriāla, kas ir izstrādāts uz atjaunojamo augu resursu pamata. Arī tik iecienītie kokteiļu salmiņi ir pieejami gan no plastmasas, gan metāla. Īpašs piedāvājums visiem ēdinātājiem būs depozīta šķīvju un glāžu produkcija.
Attiecībā uz trauku dārdzību Ezītis skaidro, ka gada griezumā cenu starpība izlīdzināsies, jo vienreizlietojamās plastmasas patērētājiem ir jāmaksā dabas resursu nodoklis, kas nav aktuāls, iegādājoties dabai draudzīgākus traukus.