Tāpat Eiropadomes locekļi atzina, ka sagatavošanas darbs pie papildus ierobežojošiem pasākumiem, kas būtu vērsti pret Krieviju un tās amatpersonām, tiek turpināts, un vēlākais martā valstu un valdību vadītāji pie šī jautājuma atgriezīsies.
Sanāksmē Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji lielāko uzmanību veltīja jautājumam par militārā konflikta Ukrainā atrisināšanu un Minskas sarunu rezultātiem. Uz Eiropadomes sanāksmi bija uzaicināts arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kas informēja Eiropadomes locekļus par situāciju Ukrainā un Minskas sarunām, skaidroja Rozenberga.
Lai arī Minskā panāktā vienošanās par uguns pārtraukšanu un spēku atvilkšanu ir trausla, tā dod iespēju pamiera īstenošanai, un ES valstu un valdību vadītāji sanāksmē apliecināja ES gatavību nākt palīgā ar vienošanās īstenošanu, norādīja Rozenberga.
"Nav pamata lielam gandarījumam par panāktā pamiera nosacījumiem, bet es ceru, ka šī vienošanās tiks īstenota un ka tiks pārtraukta asins izliešana Ukrainā," Minskas vienošanos žurnālistiem komentēja Ministru prezidente Straujuma.
Sanāksmes laikā tika pārrunāts arī ES dalībvalstu un Eiropas Komisijas darbs pie pretterorisma pasākumu īstenošanas, par kuriem tika pieņemti lēmumi ES iekšlietu un tieslietu ministru sanāksmē Rīgā šā gada 29. janvārī. Tādējādi iekšlietu un tieslietu ministru Rīgas kopējais paziņojums ieguva atbalstu visaugstākajā politiskajā līmenī.
Savukārt Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks sanāksmē izteica augstu novērtējumu Latvijas prezidentūras ES Padomē darbam.