Šodien Briselē tiekoties ar komisāru, Straujuma viņu informējusi par situāciju piensaimniecības nozarē un tās ciestajiem zaudējumiem, kā arī panākumiem, apgūstot jaunus tirgus pēc Krievijas noteikto ierobežojumu ieviešanas.
Komisārs solījis, ka divu nedēļu laikā tiks rasti risinājumi Latvijas piensaimniecības nozares atbalstam. Pagaidām gan Kogans esot atturējies nosaukt konkrētus atbalsta mehānismus.
Septembra sākumā notiks Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecības ministru padomes sēde, kuras laikā varētu piedāvāt risinājumus. "Ir skaidrs, ka risinājumi tiks meklēti," uzsvēra valdības vadītāja.
Sarunas laikā Straujuma komisāru informējusi par palīdzību, kuru piena ražotājiem un pārstrādātājiem līdz šim sniegusi Latvija, un tas ir būtiski, ka Latvija nevis tikai gaida palīdzību no ārpuses, bet arī pati atbalsta nozari. "Ir svarīgi, ka mēs paši arī palīdzam, bet šis ir pietiekoši nopietns jautājums, lai būtu arī Eiropas Savienības atbalsts," teica Straujuma.
Kā ziņots, saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis 50 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir apmēram 140 miljoni eiro.
Lai protestētu pret krīzi piena un gaļas nozarē, kas gada laikā kopš Krievijas noteiktā embargo piemeklējusi lauksaimniekus visā Eiropā, Latvijas pārstāvji dosies uz Briseli, kur 7.septembrī plānota vērienīga protesta akcija. Viena no galvenajām prasībām būs atvēlēt atbalstam piensaimniecībā apmēram 700 miljonus eiro no kopējā ES lauksaimniecības rezerves fonda, kurā ikgadējās nodevas ieskaita arī Latvijas zemnieki un kurā tiek novirzītas arī soda naudas par pārsniegtajām kvotām.
Maskavas pārtikas produktu eksporta aizliegums, kas pirmo reizi tika ieviests 2014.gada augustā, aptver augļus, dārzeņus, gaļu, zivis, putnu gaļu un piena produktus.
Piena iepirkuma cenas lejupslīde Latvijā sākās pērnruden, kas tika skaidrots gan ar Krievijas embargo piena pārprodukcijai, gan arī ar vispārējām tendencēm pasaules piena tirgos.
Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kuriem ciltsdarbam piešķirts 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,6 miljoni - minētais Eiropas Savienības atbalsts.