Arī eirozonā situācija ir nemierīga - tikai pirms nepilnām divām nedēļām eirozonā ietilpstošo valstu vadītāji vienojās par 159 miljardus eiro liela aizdevuma piešķiršanu parādu nastas nomāktajai Grieķijai, bet starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's pagājušās nedēļas nogalē paziņoja, ka drīzumā varētu tikt samazināts arī eirozonā ietilpstošās Spānijas kredītreitings. Vairākas tā dēvētās jaunās ES dalībvalstis, tostarp Polija, jau paziņojušas, ka nebūt nesteigsies pievienoties Eiropas Monetārajai savienībai, taču Latvijas amatpersonas vēl arvien paliek pie pārliecības, ka jau no 2014. gada lati Latvijas iedzīvotāju maciņā jānomaina pret Eiropas vienoto valūtu.Atminoties, cik smagi Latviju skāra Lehman Brothers bankrota izraisītā globālā finanšu krīze, uz diskusiju, vai šobrīd ir pamats bažām par to, ka pārlieku uzblīdušās valstu parādu nastas dēļ var ciest arī Latvija, Diena aicināja Finanšu ministrijas valsts sekretāri Sanitu Bajāri, Latvijas Bankas prezidenta padomnieku Uldi Rutkasti, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības direktoru Hariju Švarcu un a/s Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētāju Pēteri Avotiņu.Kodolkara scenārijs«Varbūtība, ka eirozona var izjukt, ir tik augsta, cik tā nav bijusi nekad. Mēs runājam par Grieķiju, bet prātā jau visiem ir nevis Grieķija, bet Spānija un Itālija - ja lieta aiziet līdz Itālijai, tad jau risinājumus atrast varētu būt ļoti, ļoti sarežģīti. Būs politiskas problēmas līdzekļus šo valstu glābšanai savākt, un tas var maksāt daudzām valstīm viņu kredītreitingus. Tagad svarīgākais ir šo ķēdes reakciju apturēt tā, lai tā beidzas ar Grieķiju, Īriju vai Portugāli, un nopirkt pietiekamu laiku, lai Spānija un Itālija pierādītu, ka šo domino efektu var apturēt. Jo, ja šis domino efekts aizies tālāk, arī tumšākais scenārijs var piepildīties,» vērtējot pašreizējo situāciju eirozonā, saka Harijs Švarcs, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes vadītājs.Uz eirozonas dzīvotspēju skeptiski raugās arī a/s Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš, kurš uzskata, ka eirozonas problēmas daļēji izriet no aplamas monetārās politikas: «Gan vairāki makroekonomikas eksperti, gan, starp citu, arī Starptautiskais Valūtas fonds savā pētījumā 2010. gadā minēja, ka izvēlēties valūtas kursa piesaisti pie peldošā kursa nav pietiekami labs risinājums krīzes apstākļos. Eirozonas gala prognozes ir izteikušas arī daudzas pietiekami autoritatīvas bankas. Tā ir sistēmiska problēma, ka valūta ir brīvā piesaistē, ka tā nav ne ar ko segta. Manā skatījumā viens no variantiem ir atgriešanās pie zelta standarta, kas tika 1971. gadā atcelts.»Tikmēr Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas amatpersonas ir pārliecinātas, ka Eiropas ekonomikas lielākie spēlētāji nepieļaus eirozonas sabrukumu.
Visu Madaras Fridrihsones rakstu lasi pirmdienas laikrakstā Diena vai sadaļā ŠODIEN LAIKRAKSTĀ.