Pirmajā domrakstu tematu noplūšanā vainojams pats tā izstrādes process, ko portālam Diena.lv apstiprina arī Valsts izglītības satura centra (VISC) preses sekretāre Alise Bērziņa: "Ir identificēts brīdis, kad tas notika. Tas bija eksāmena sagatavošanas procesā, un esam identificējuši arī konkrēto personu loku, kuru vidū šī izmeklēšana ir jāveic, bet, kas attiecas uz rezerves tematu noplūdi, izmeklēšanu veic Valsts policija, jo tā ir attiecināma tikai uz izglītības iestādēm vai izglītības iestāžu vadītājiem, kas tad arī nopludināja šo informāciju."
VISC informēja, ka rezerves temati iepriekš nebija zināmi nevienam. Tie tika izmantoti no rezerves tematu krātuves, kas atvērta neilgi pirms plkst.11. Temati uzreiz ievietoti Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (VPIS), tad skolu vadītājiem bija dota stunda laika lejupielādēt un izprintēt trešo eksāmena daļu.
Pašreizējā eksāmenu sagatavošanas sistēma esot gana efektīva, ko apliecina arī fakts, ka teju visās izglītības iestādēs pēc informācijas par domrakstu tematu noplūdi tēmas ātri tika nomainītas. Savukārt eksāmenu variantu piegāde skolām gan būtu jāmodernizē - aplokšņu vietā šie materiāli būtu jāpiegādā digitāli, mazinot uzdevumu noplūžu riskus - šādu pārliecību Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība).
VISC gan norāda uz noplūdes riskiem arī tad, ja eksāmenu materiālu piegāde skolām notiktu elektroniski.
"Šobrīd nav nekādu plānu eksāmenu procesa modernizēšanā. Protams, ir dažādas idejas, kā 21. gadsimtā izmantot to visu elektroniski, taču, protams, tam ir arī savi riski," stāsta Bērziņa un kā vienu no tiem piemin tieši eksāmenu pavairošanas procesu. "Ja mēs ņemam par piemēru skolas, kur ir 300 eksāmenu kārtotāji, piemēram, mēs elektroniski nosūtām šo pašu eksāmenu vai tematus. Tad skolām tas būtu jāpavairo 300 eksemplāros uz vietas. Tas noteikti nenotiktu ar vienu printeri, tas notiktu ar vairākiem, un atkal būtu iesaistīts lielāks personu loks, kas to dara. Tas būtu jāsāk divas stundas iepriekš, un atkal ir divas stundas, kuru laikā kaut kas var noplūst," iespējamos riskus uzskaita VISC pārstāve.
Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) valdes loceklis un speciālists digitālās drošības jautājumos Mārtiņš Gataviņš savukārt ir pārliecināts, ka eksāmenu piegādes veidu ir iespējams modernizēt.
"Jebkuru sistēmu ir iespējams pārveidot elektroniskā sistēmā. Vienīgais jautājums ir, vai tas mazinās iespējamību, ka, neatbilstoši rīkojoties ar pieejamo informāciju, tā varētu noplūst.
Drošību vienmēr var palielināt, bet tā nekad nebūs absolūta.
Tas ir uzdevums, pie kura ekspertiem ar atbilstošu kvalifikāciju ir jāstrādā, rūpīgi jāpārdomā visi iespējamie riski un kā tos novērst, un tad to ir iespējams arī realizēt," stāsta LIKTA pārstāvis.
Savukārt datorzinātnieks un uzņēmējs Ilmārs Poikāns par eksāmenu datu pārsūtīšanu elektroniskā formā ir skeptisks, sakot, ka "diemžēl, zinot valsts iestāžu nedarbu vēsturi ar "līdzekļu apgūšanu" dažādiem ar IT saistītiem projektiem, nedrīkst pieļaut, ka eksāmenu datu pārsūtīšanu elektroniskā formā pārvērš par kārtējo daudzmiljonu projektu."
Kā galvenos riskus datu pārveidei elektroniska formā un atvēršanai tiešsaistē Poikāns min, ka kāds var pacensties "nogāzt" centrālo serveri tieši pirms eksāmena vai arī tas var "iebuksēt" pārāk liela vienlaicīgu pieprasījumu skaita dēļ. Taču kā alternatīvu Poikāns ieteiktu laicīgi izsūtītu šifrētu eksāmena saturu PDF failā, kuram neilgi pirms eksāmena tiktu nopublicēta un skolām nodota šifra atslēga. Pat interneta sakaru problēmu gadījumā paroli varētu atsūtīt īsziņā vai nosaukt pa telefonu.
Apskatot esošo sistēmu - eksāmenu nosūtīšanu aploksnēs - Gataviņš min, ka ir svarīgi izvērtēt, kā eksāmeni nonāk aploksnēs un kas pēc tam notiek ar šīm aploksnēm. "Šis tādā ziņā ir ļoti pateicīgs veids, lai konstatētu, vai kaut kas ir noticis vai nav noticis. Ja aploksne ir aizlīmēta un aizzīmogota, tad vienmēr arī cilvēki bez īpašām zināšanām var pārbaudīt, vai tai nav kādu bojājumu un kāds nav to iepriekš atvēris. No tāda viedokļa aploksne, protams, ir labs risinājums. Elektroniskai sistēmai būs nepieciešami īpaši paņēmieni, lai kaut ko tādu noskaidrotu."
"Ir iespējams nodrošināt to, ka cilvēks nevar piekļūt informācijai, bet tie riski tad radīsies kaut kur citur. Cilvēks ir tas, kurš ir visvairāk pakļauts dažādiem kārdinājumiem, lai neievērotu kādu procedūru vai noteikumus," stāsta Gataviņš. Viņš uzskata, ka problēmu varētu mazināt jau tās sākumā, eksāmenu uzdevumu izstrādi uzticot nevis cilvēkiem, kā pašlaik, bet datorsistēmām. Tas vēl jo vairāk mazinātu cilvēku piekļuvi eksāmenu materiāliem un dotu lielāku vērtību arī e-risinājumiem uzdevumu piegāde skolām.
Poikāns uzsver uzticamu darbinieku lomu un stāsta: "Neviena sistēma vai drošības risinājums pilnībā nepasargā no ļaunprātīgiem un negodīgiem darbiniekiem. Jāņem vērā cilvēciskais faktors. Ja eksāmena tematus nopludina pēc aploksnes atvēršanas laika, tad ar mūsdienu interneta pieejamību arī no mobilajām ierīcēm nav nekādu problēmu materiālus saņemt elektroniskā formā tieši tad, kad tas nepieciešams."
Jau vēstīts, ka aizvadītajā nedēļā noplūduši centralizētā latviešu valodas eksāmena trešās daļas - domraksta - temati. Pēc tam, kad tika piegādāti rezerves varianti, atklātībā nāca ziņa, ka arī tie atsevišķās Latvijas skolās skolēniem bija zināmi jau pirms eksāmena.
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis raidījumā Rīta Panorāma izteicās, ka domraksta tematus varētu būt nopludinājusi viena persona ar nolūku palīdzēt pazīstamam cilvēkam, bet ne peļņas gūšanas nolūkos. Šobrīd vainīgo meklēšanā nu iesaistījusies arī Valsts policija.
karlsons
interesanti