Diskusijā "Neprognozējamā migrācija kā mūsdienu izaicinājums" Mežs norādīja, ka migranti var doties darba meklējumos, gan klimata seku ietekmē. Lai arī Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm ukraiņu bēgļi nokļuva nelielā daudzumā, tas vienalga ietekmēja Latvijas ikdienas dzīvi.
Tāpat teorētiski nevarot izslēgt, ka Krievijai zaudējot karā Ukrainā, var rasties plašas migrantu plūsmas no brūkošas Krievijas, turklāt Baltija var būt viena no pirmajiem virzieniem, kurā cilvēki varētu doties.
Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze diskusijā norādīja, ka pirms vairākiem gadiem migrācija bija diezgan labi prognozējama un migrantu plūsmas bija diezgan stabilas. Savukārt pēdējos gados situācija ir ļoti mainījusies, par to liecina pagājušā gada notikumi, kad patvērumu meklētāju izmitināšanas centrā Mucenieki trīs dienu laikā "bija pilns līdz jumtam".
Vērtējot PMLP darba apjomu, legālā migrācija ir mainījusies saistībā ar Covid-19 pandēmiju, savukārt Ukrainas kara ietekmē pieauga patvēruma lūgumi no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī bija jākārto dokumenti saistībā ar Krievijas pilsoņu turpmākām uzturēšanās iespējām Latvijā.
Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Juris Martukāns diskusijā vērsa uzmanību, ka migrācija pēdējo desmit gadu laikā ir mainījusies. Sākotnēji bija pastiprināta Afganistānas pilsoņu mēģinājumi nokļūt Latvijā, tam sekoja Gruzijas valstspiederīgie un Vjetnamas pilsoņu fenomens. Patlaban nevarot pateikt, kādu valstu pilsoņi pārvietosies pēc pieciem gadiem, jo to ietekmēs ģeopolitiskas un klimata izmaiņas.
"Ja 2020.gadā varēja prognozēt aizturēšanas un izraidīšanas apjomus, tad no 2021.gada Baltkrievijā nedarbojas starptautiskās tiesības un no Latvijas puses notiek vienpusēja robežapsardzības stiprināšana. Tādu Baltkrievijas rīcību nevarēja agrāk prognozēt," uzsvēra Martukāns.
Domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka vērsa uzmanību, ka, neskatoties uz grūtībām prognozēt migrāciju, tas nenozīmē, ka nevajag to darīt. Piemēram, Igaunija jau vairākus mēnešus pirms kara Ukrainā bija aprēķinājuši, cik daudz ukraiņu bēgļi ieradīsies Igaunijā. Tas liecina, ka igauņi gatavojās un domāja par bēgļu izvietošanu. "Mums bija plāns, taču tas tapa pārāk vēlu," apgalvoja Kažoka.
Vienlaikus pētniece uzsvēra, ka atbildīgajiem dienestiem ir jāprot atšķirt cilvēkus, kuriem tiešām nepieciešams patvērums. "Jāprot saskatīt ne tikai Aleksandra Lukašenko režīma ieroci, bet arī cilvēku," uzsvēra pētniece.
Arī Mežs uzsvēra, ka Latvijai būtu jārūpējas par migrantu drošību, pat ja viņi nekvalificējas patvēruma statusam, jo nedrīkstam pieļaut viņu nāvi mežā, sēžot nedēļām ilgi. "Jebkuram cilvēkam uz pasaules ir tiesības lūgt izskatīt patvērumu," uzsvēra eksperts.
Komentējot viedokli, ka Latvijai neesot bijis plāns, Martikāns bija kritisisks, viņš norādīja, ka Latvijā bija sagatavots plāns 10 000 bēgļu uzņemšanai. Jautājums gan esot par plāna sasaisti ar praktisko nodrošinājumu. Viņš atgādināja, ka pērn vasarā Lietuvā strauji pieauga nelegālo imigrantu skaits un tā rezultātā Latvija operatīvi pieņēma lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu pierobežā ar Baltkrieviju. Arī ukraiņu bēgļu atbalsta likums tika pieņemts īsā laikā, līdz ar to publiskā pārvalde rīkojusies diezgan elastīgi.
Savukārt par patvēruma piešķiršanu Martukāns uzsvēra, ka pastāv divas atšķirīgas lietas, proti, ir cilvēki, kuri bēg no genocīda Ukrainā, kā arī fakts, ka Baltkrievijas režīms izmanto cilvēkus kā nelegālos imigrantus, kas Baltkrievijā ieradušies kā legāli tūristi.
"Tiem, kas bēg no kara un spīdzināšanas, ir iespēja robežpunktā lūgt patvērumu. Vienlaikus robežsargi humānu apsvērumu dēļ pie robežas ar Baltkrieviju ir ielaiduši cilvēkus. Robežsardze nepieļaus, ka valsts hibrīduzbrukumā tūristus izmanto kā nelegālos imigrantus," norādīja Martukāns.
Savukārt Roze norādīja, ka PMLP speciālisti patvēruma lūgums rūpīgi izskata, tomēr ļoti bieži patvērums nepienākas. Pēc tam nereti veidojas situācija, ka tiek iesniegti atkārtoti pieteikumi patvēruma piešķiršanai un patvēruma lūdzēji, pat nesagaidot pirmo interviju ar PMLP speciālistiem, atstājuši izmitināšanas centru un aizbraukuši uz citām Eiropas valstīm. Ņemot vērā minēto, tas esot arī ir izaicinājums ES.
Attiecībā uz valsts gatavību uzņemt bēgļus, Roze norādīja, ka pašā krīzes sākumā PMLP pietrūka kapacitāte, taču palīgā nāca Valsts probācijas dienests un Ārlietu ministrija. Arī ES fondu līdzekļi radīja iespēju pieņemt papildus darbiniekus.
Runājot par nepieciešamajiem pasākumiem turpmākai rīcībai saskaroties ar migrāciju, eksperti un amatpersonas norādīja, ka ir jāorganizē mācības dienestiem un darbinieku apmācības. Tāpat nepieciešams konsolidēt resursus un jāstiprina iestāžu kapacitāte, tostarp, attiecīgs atalgojums darbiniekiem. Tāpat jāspēcina pilsoniskā sabiedrība.