No sprieduma izriet, ka nākotnē ne tikai Latvijas, bet arī pārējo ES dalībvalstu pilsoņiem būs tiesības kļūt par notāru Latvijā.
TM uzsver, ka šis fakts neatceļ citus kritērijus zvērināta notāra amata ieņemšanai, piemēram, tādu kā valsts valodas prasme.
Latvija savā nostājā uzturēja pozīciju, ka notārs, ņemot vērā tam piešķirto funkciju iedabu, piedalās valsts varas īstenošanā, un tāpēc Latvijas pilsonības nosacījums ir attaisnojams un tādējādi nav pretrunā ES tiesībām. ES Tiesa savukārt uzsvēra, ka notāra darbības, kā tās ir noteiktas pašreizējā Latvijas tiesību sistēmā, nav uzskatāmas par tiešu un konkrētu dalību valsts varas īstenošanā. Tādējādi Latvijas tiesību aktos iecelšanai notāra amatā prasītais pilsonības nosacījums rada Līguma par ES darbību aizliegtu diskrimināciju pilsonības dēļ.
Iepriekšējos gados ES Tiesa ir pieņēmusi kopumā astoņus negatīvus spriedumus - pret Beļģiju, Franciju, Luksemburgu, Austriju, Vāciju, Portugāli, Grieķiju un Nīderlandi - par pilsonības prasību notāriem. ES Tiesas ieskatā neviena no attiecīgajās dalībvalstīs veicamajām notāru darbībām nav tieša un specifiska dalība valsts varas īstenošanā.
Liela daļa ES dalībvalstu, redzot ES Tiesas spriedumus pret citām valstīm, pašas atteicās no pilsonības prasības. Patlaban ES bez Latvijas ir palikušas vēl divas dalībvalstis, kurās ir paredzēta pilsonības prasība notāriem. EK ir vērsusies arī pret šīm valstīm.
Pēc detalizētas iepazīšanās ar spriedumu TM lems, kādus pasākumus veikt, lai nodrošinātu Latvijas tiesību aktu atbilstību ES tiesībām.
Saskaņā ar ES tiesībām ikvienas dalībvalsts pilsonis var uzsākt un izvērst darbību citā dalībvalstī kā pašnodarbinātā persona. Izņēmums, uz kuru neattiecas iepriekš minētais, ir darbības, ar kurām notiek dalība valsts varas īstenošanā.
Ievērojot to, ka šī tiesvedība bija ierosināta par tiesību jautājumu pēc būtības, pasludinātais spriedums Latvijai nerada ne soda, ne kavējuma naudas maksāšanas pienākumu. Saskaņā ar Līgumu par ES darbību tikai gadījumā, ja dalībvalsts nav izpildījusi ES Tiesas spriedumu, ar kuru konstatēts ES tiesību pārkāpums, ES Tiesai pēc EK lūguma ar otro spriedumu ir tiesības noteikt dalībvalstij soda naudu vai kavējuma naudu.