FID priekšniece Ilze Znotiņa: "Iemesli, kāpēc cilvēki iesaistās riskantos darījumos, ir dažādi. Tā var būt apzināta rīcība, tiecoties pēc ātras peļņas, vai neapzināta rīcība, kas balstīta tiesību aktu nezināšanā. Kampaņu rīkojam, lai uzņēmēji un sabiedrība iemācās atpazīt "sarkanos karogus" un savas nezināšanas dēļ neiesaistās organizētajā noziedzībā. Mēs vēlamies vairot sabiedrībā izpratni, ka tolerance pret noziegumiem arī ir nepieļaujama, jo tā mēs apzogam paši sevi un citus līdzcilvēkus. Digitālā spēle un citas mūsu aktivitātes ir pirmie soļi, ko Finanšu izlūkošanas dienests sper, lai vairotu izpratni un veicinātu neiecietību pret tiem, kuri ļaunprātīgi izmanto Latvijas finanšu sistēmu."
Izglītojošo akciju Zini naudas li(ī)kumus! atbalsta arī uzņēmēju pārstāvji - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Biznesa savienība, kas akcentē nepieciešamību uzņēmējus informēt un izglītot par finanšu un ekonomisko noziegumu riskiem, ar kuriem viņu bizness var saskarties.
LDDK finanšu eksperts Jānis Hermanis uzsver: "LDDK apvieno sociāli atbildīgus darba devējus, kuru viena no prioritātēm ir droša, paredzama un sakārtota vide, lai attīstītu uzņēmējdarbību. Svarīgi atbildīgajām institūcijām skaidrot un konsultēt, lai uzlabotu komunikāciju un veicinātu izpratni par finanšu risku vadīšanu uzņēmējdarbībā. Tieši finanšu sektora reputācija ir pamatnosacījums konkurētspējai gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī un arī sekmīgai investīciju piesaistei."
"Noziegumi finanšu nozarē ir iespējami, ja sabiedrībā kopumā ir zems finanšu un digitālās pratības līmenis jeb - kur ir aitas, ir cirpēji. Visbiežāk tas ir strukturēts un tehnoloģiski attīstīts bizness, kuru varam izskaust, ja esam labi informēti un organizēti - atbildīgās iestādes, finanšu, informācijas tehnoloģiju uzņēmumus un izglītības nozares pārstāvji, un, protams, industrija," akcijas atklāšanā sacīja Latvijas Biznesa savienības Padomes priekšsēdētāja un uzņēmēja Elīna Egle.
Diskutējot un meklējot atbildes uz jautājumu Kāpēc cilvēki iesaistās finanšu noziegumos? LU profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers norādīja, ka pie iesaistīšanās finanšu noziegumos reizēm noved pavisam ikdienišķu notikumu ķēde, piemēram, izpalīdzība draugam vai darba kolēģim, ko nemēdzam kategorizēt kā pārkāpumu, bet kā draudzīgu žestu. Tāpat viņš uzsvēra izglītības nozīmi: "Izglītojot sabiedrību un būvējot idealizētu pasauli, sliktiem gadījumiem jākļūst zināmiem, jo tie var atturēt sabiedrības pārstāvjus no pretlikumīgas rīcības. Jebkādā veidā uzlabojot sabiedrības kopējo morāles līmeni, uzlabosim arī situāciju finanšu noziegumu jomā."
Savukārt sociālantropologs Andris Saulītis uzsvēra soda samērīguma nozīmi - tas nevar būt pārāk mazs, lai neveicinātu vēlmi pārkāpt likumu, kā arī pārāk liels, jo pārkāpējam var rasties vēlme atgūt sodā samaksāto naudu, iespējams, atkal nelegāli. Viņaprāt, liela nozīme ir arī valsts iestāžu efektivitātei, ja pakalpojumi būs ātri pieejami, attieksme draudzīga, tad vēlme izmantot nelegālus ceļus būtiski samazināsies.
Noslēdzot diskusiju, FID priekšniece Ilze Znotiņa norādīja, ka uzņēmumos, kuri pārvalda lielas naudas plūsmas, nodarbojas ar eksportu un importu ir ļoti būtiski pievērst uzmanību iekšējai drošības kontrolei, jeb higiēnai. Diemžēl vieglprātība, alkatība, skopums vai vienkārši nezināšana var novest pie ļoti nevēlamām sekām uzņēmumiem.
Digitālā spēle pieejama, klikšķinot šeit.
Scorseze