FKTK identificējusi sešas sistēmiski nozīmīgas bankas Latvijā

"Globālā finanšu krīze parādīja, ka mikroprudenciālā uzraudzība, kas pārsvarā fokusējās uz stabilitātes nodrošināšanu individuālu finanšu institūciju līmenī, nebija pietiekama, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā. Tāpēc papildus esošajai uzraudzības pieejai tiek ieviesta makroprudenciālā uzraudzība, kas paredz atbilstošu pasākumu veikšanu, ja pieaug cikliskie, piemēram, pārmērīgs kreditēšanas pieaugums, vai strukturālie, piemēram, saistībā ar sistēmiski nozīmīgām ("too big to fail") kredītiestādēm, sistēmiskie riski," minēja Līcīte.

Viņa atzīmēja, ka šādos gadījumos var tikt piemēroti atbilstoši instrumenti - ieviestas kapitāla rezerves normas, paaugstinātas minimālās kapitāla un likviditātes prasības, noteikti stingrāki lielo riska darījumu ierobežojumi u.c.
Latvijā makroprudenciālās uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka. Savukārt FKTK atbilstoši Kredītiestāžu likumam ir atbildīga par makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu.

Ciklisko sistēmisko risku mazināšanas nolūkā FKTK reizi ceturksnī nosaka un publicē pretcikliskās kapitāla rezerves normu, bet, lai mazinātu strukturālos sistēmiskos riskus, FKTK atbilstoši FKTK padomes lēmumam ir identificējusi arī citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (C-SNI), proti, tās ir ABLV Bank, banka Citadele, DNB banka, Rietumu banka, SEB banka un Swedbank.

Pirmais FKTK lēmums par C-SNI identificēšanu tika pieņemts 2015.gada 16.decembrī, kad tika identificētas tās pašas sešas kredītiestādes, kuras šogad. Prasība identificēt C-SNI izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību (CRD IV), kas paredz gan globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu (Latvijas finanšu sektorā tādas netika identificētas), gan C-SNI, kuras ir sistēmiski nozīmīgas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vietējā līmenī, identificēšanu.

Identificējot C-SNI, FKTK izmantoja Eiropas Banku iestādes izstrādātajās pamatnostādnēs ietverto metodoloģiju. Katras kredītiestādes sistēmiskais nozīmīgums tika novērtēts, ņemot vērā šādus kritērijus: apmērs, nozīmīgums (tostarp aizvietojamība/finanšu sistēmas infrastruktūra), sarežģītība/pārrobežu darbības, savstarpējā sasaiste. Tika izmantoti arī šādi rādītāji: kopējie aktīvi, iekšzemes maksājumu darījumu vērtība, privātā sektora noguldījumi no ES noguldītājiem, privātā sektora aizdevumi ES saņēmējiem, ārpusbiržas atvasināto instrumentu vērtība (nosacītā), pārrobežu saistības, pārrobežu prasības, iekšējās finanšu sistēmas pasīvi, iekšējās finanšu sistēmas aktīvi, emitētie parāda vērtspapīri.

Lai palielinātu C-SNI spēju absorbēt potenciālos zaudējumus un tādējādi mazinātu iespējamos finanšu sistēmas sistēmiskos riskus un izmaksas tautsaimniecībai, atbilstoši Kredītiestāžu likumam identificētajām C-SNI noteikta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves (C-SNIR) norma. Kredītiestādēm būs jānodrošina C-SNIR izpilde, ievērojot pārejas periodu.

Tostarp no 2017.gada 30.jūnija uzturamā C-SNIR norma ABLV Bank, Swedbank un SEB bankai būs 1%, bet no 2018.gada 30.jūnija - 2%, Rietumu bankai - attiecīgi 0,75% un 1,75%, bet bankai Citadele un DNB bankai - attiecīgi 0,75% un 1,5%.

"Piemērojamās C-SNIR apmērs tika kalibrēts, balstoties uz vienādas sagaidāmās ietekmes pieeju, kuras ietvaros tas ir atkarīgs no varbūtības iestādei nonākt finanšu stresa situācijā un tās sistēmiskā nozīmīguma. Finanšu stress tiek definēts kā epizode, kad kredītiestāde viena ceturkšņa laikā cieš zaudējumus vismaz 2,5% apmērā no tās riska svērtajiem aktīviem, kas atbilst kapitāla saglabāšanas rezerves apmēram. Varbūtība kredītiestādei nonākt finanšu stresa situācijā tika novērtēta, balstoties uz banku sektora riska svērto aktīvu atdeves rādītāja vēsturisko sadalījumu laikposmā no 2004. līdz 2015.gadam," skaidroja Līcīte.

Viņa arī norādīja - lai mazinātu identificēto C-SNI finanšu stresa iespēju, ir svarīgi ne tikai palielināt kapitāla rezervju, kas tām ir jāuztur, apmēru, bet arī nodrošināt to atbilstību augstākajiem korporatīvās pārvaldības standartiem. Šī iemesla dēļ ar risku pārvaldīšanu un padomes un valdes, kā arī to komiteju darbību saistītās jomās identificētās C-SNI tiek noteiktas kā sistēmiski nozīmīgas atsevišķu prasību piemērošanas nolūkiem, kas nozīmē augstāku šo prasību ievērošanas uzraudzības intensitāti, kā arī tām nebūs iespējas piemērot atsevišķus normatīvos noteiktus atvieglojumus, kuri ar FKTK atļauju var tikt piešķirti sistēmiski mazāk nozīmīgām iestādēm.

Šīs piemērojamās prasības ir: izstrādāt iestādes nozīmīgumam atbilstošas stratēģijas, politikas, procedūras un sistēmas savlaicīgai risku identificēšanai, novērtēšanai, analīzei un pārvaldīšanai, kredītiestāžu valdes un padomes locekļiem nepārsniegt vienlaikus atļauto ieņemamo padomes un valdes locekļa amata vietu daudzumu, veidot atalgojuma komiteju, veidot risku komiteju un izvirzīšanas komiteju un aizliegums apvienot risku un revīzijas komitejas.
"FKTK arī turpmāk reizi gadā pārskatīs identificēto C-SNI sarakstu, un nākotnē tām var tikt piemērotas arī citas stingrākas prasības," atzīmēja Līcīte.

Latvijā makroprudenciālās uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka. Latvijas Banka, Finanšu ministrija un FKTK ir noslēgušas vienošanos par sadarbību finanšu stabilitātes veicināšanā, un 2013. gadā tika izveidota Makrouzraudzības padome. Makrouzraudzības padomes sēdes vada Latvijas Bankas prezidents, un tās dalībnieki ir arī finanšu ministrs un FKTK priekšsēdētājs.