Uz gaiļa sekstes arī iegravēti meistaru vārdi – kopiju 1985. gadā veidojuši toreizējās Latvijas PSR Kultūras ministrijas Zinātniskās restaurēšanas pārvaldes darbnīcas meistari Viktors Slabkovskis un Pēters Koroļs un ar lapiņu zeltu divreiz pārklājuši meistari zeltkaļa Jāņa Šodnaka vadībā. Dienai bija reta iespēja redzēt kopā gaili un vienu no viņa darinātājiem – Pēters Koroļs atceras, ka strādājuši vairāk cilvēku, nekā minēts gravējumā. Darbi ritējuši pusotru mēnesi vai varbūt divus, jo viss gatavots no nulles, piemēram, speciāli tikušas virpotas kapara skrūves.
Aplūkojot gaili tuvplānā, redzams, ka trīsdesmit gados zeltījums nobružājies ne tikai no muguras, bet arī sekstes un knābja. Gaiļa pavēderē pie zeltījuma bojājumiem varētu būt vainīgs arī vējš – kā zināms, visi trīs Rīgas baznīcu gaiļi ir arī vējrādītāji. Doma gailim gan esot gājis secen Pētergaiļa liktenis – tas savulaik pēc zibens spēriena kādu laiku neesot griezies. Taču tas nenozīmē, ka Doma gailī zibens nebūtu trāpījis. Pretrunīgas ziņas medijos parādījās, piemēram, 2010. gadā, kad kāds aculiecinieks Neatkarīgajai Rīta Avīzei apgalvoja, ka redzējis, kā Doma gailī iesper zibens, tomēr Doma pārstāvji portālam Diena.lv šo ziņu nebija apstiprinājuši.
Bojāts arī lodes zeltījums: uz tās redzamas švīkas, ko atstājuši putnu nagi – iespējams, ne visi, kas vēlējušies uz tās piezemēties, to veiksmīgi varējuši izdarīt. Kapsulā, kas ievietota lodē 1985. gadā, kopā ar restauratoriem atradām PSRS viena rubļa monētu, kas kalta tieši šajā gadā, kā arī vēstījumu par Doma baznīcas un tās restaurācijas vēsturi, ko uz četrām lapām uzrakstījis – vai, šinī gadījumā precīzāk būtu teikt, uzzīmējis – grafiķis Kārlis Cīrulis, datējot ar 1985. gada 23. decembri. Skatoties uz gaili un lodi, Koroļs vērtējoši nosaka: "Būs meitenēm jāstrādā riktīgi."
Prasu, vai meistars būtu gatavs kāpt gaiļa mugurā, kad to cels atpakaļ Doma smailē. "Ja ļaus, tad darīs," viņš nosaka.
Visu rakstu Varēs lepni grozīties torņa smailē lasiet pirmdienas, 31.augusta, avīzē Diena!