FOTO: Rīgas Centrāltirgū pārdod produktus ar pirms pieciem gadiem beigušos derīguma termiņu

visā pasaulē pardod bojatas un vecas preces, tikai lētāk!

Tie "lielākie" nabagi sēž pie datora un vaimanā! :):):)

tā var runaāt vienīgi aptaurēts sadists

vai tad šo 10gadu laikā kāds n o šiem produktiem būtu saindējies?

Mēs to nojautām: Pārdevēja pastāsta šķebinošu patiesību par to, kas patiesībā notiek veikalos Mazajiem pārtikas veikaliņiem ir diezgan grūti izdzīvot. Tāpēc, lai varētu turpināt darbu sīvajos konkurences apstākļos un nebūtu jābankrotē, atsevišķi tirgotāji ir gatavi pašrocīgi mainīt pārtikas preču derīgumu termiņus un pārdot pat vecus produktus. Kāda neliela pārtikas preču veikala pārdevēja piekrita anonīmi pastāstīt, kāda ir viņas darba diena un pienākumi paralēli pircēju apkalpošanai. Jātirgo ne tikai derīgi produkti Kā jau pārdevēja, Anna lielāko daļu darba dienas pavada aiz letes, izsniedzot pircēju pieprasītās preces. Pašapkalpošanās sistēma šajā veikalā nepastāv. Darba dienu vakaros un brīvdienās iecienītākās preces visbiežāk ir alkoholiskie dzērieni un ar tiem saistītās uzkodas, piemēram, čipsi, marinēti gurķīši u.tml. Veikalā tiek tirgotas ne tikai rūpnieciski iesaiņotas preces, bet arī dažādi produkti uz svara. Piemēram, piena produktu vitrīnā stāv gan vairāki veidi vakuumā iepakotu sieru, gan turpat uz vietas veikalā sagriezti siera gabali. Līdzīgi ir ar gaļas izstrādājumiem. Blakus mednieku desiņu iepakojumiem atrodas arī sveramie cīsiņi un sardeles. Pārdevēja atklāj - lai arī uz visiem produktiem ir it kā esoši derīguma termiņi, šai jomā dažkārt notiek šmaukšanās. Ne vienmēr uz iepakojuma rakstītais datums sakrīt ar ražotāja noteikto derīguma termiņu. Šajā ziņā var būt būtiskas atšķirības. Īpaši bieži grēkošana notiek ar ilgāk glabājamiem produktiem, kas tik ātri nebojājas, piemēram, tie paši čipsi un gurķīši. Līdzīgs liktenis dažkārt piemeklē arī pelmeņus un citus produktus. Vienmēr garšīgie pelmeņi Saistībā ar pelmeņiem Anna pastāsta vēl kādu niansi - ja kādus pelmeņus neizpērk, bet to derīguma termiņš tuvojas beigām vai jau ir beidzies, tos saber lielākos maisos un pārdod kā sveramos pelmeņus. Parasti pircēji pat nepamana, ka nopirkuši kaut ko vecu. «Pelmeņiem vispār klāt ir tik daudz garšvielu un dažādu uzlabotāju, ka derīgiem un veciem pelmeņiem garša daudz nemainās. Turklāt pie noteikta reibuma līmeņa tā vairs nav tik svarīga,» pārdevēja ar nelielu ironiju skaidro. Arī desu iepakojumi pēc derīguma termiņa beigām tiek atgriezti un gaļas izstrādājumi pārdoti uz svara. Bet ko dara tad, ja arī svērtās desas nenopērk? Tad veikala īpašnieks liek Annai vai otrai pārdevējai desas nomazgāt. Pirmajā reizē pietiek ar vienkāršu karstu ūdeni, bet pēc kāda laika tiek izmantots arī trauku mazgājamais līdzeklis. Kad pirmo reizi pārdevēja Anna neesot gribējusi desas mazgāt, veikala vadītājs teicis, ka tas ir viņas pienākums un turklāt apvalka mazgāšana nekādu ļaunumu pircēju veselībai nenodara, jo desu apvalki jau netiek ēsti... Parasta bļoda ar šampūnūdeni Kā tieši desu mazgāšana notiek? Pavisam vienkārši. Vidēja lieluma bļodā tiek sagatavots šampūnūdens, kurā uz brīdi iemērc desas un noberž nost uz to apvalka esošo spīdumu, kas liecina par vecumu. Pēc tam ar trauku dvieli vai papīra salvetēm desas nosusina un liek atpakaļ vitrīnā, ko pirms tam izmazgā. Tas arī viss. Desas izskatās kā svaigas un tirgošanās var turpināties. Kad ienāk pircējs un jautā, vai desas svaigas, pārdevējas, acis nemirkšķinot atsaka, ka nav šodienas pievedums, bet ēst varot. It kā jau melots nav... Vai tiešām nav? Apēd paši darbinieki Pārdevēja arī neslēpj, ka produktus ar beigušos derīguma termiņu nereti pusdienās apēd paši darbinieki. Ja īpašnieks ir vēlīgā omā, viņš atļauj pa kādam desas luņķim, maizes klaipam vai citam vecam produktam aiznest arī mājās ģimenei. Tiesa, citreiz par to jāmaksā nauda. Anna priecājas - vismaz labi, ka preces cena ir zemāka nekā veikalā. Parasti darbiniecēm jāsedz tikai pašizmaksa. Lai arī sieviete saprot, ka precēm ir beigušies derīguma termiņi, viņa priecājas, ka var nopirkt par mazāku naudu. Pie manas nelielās pārdevējas algas šādas preces ir būtisks atspaids ģimenes budžetā. Pārdevēja priecājas, ka var aiznest bērniem konfektes, cepumus un citus našķus, kas iegādāti par zemāku cenu. Pie sistēmas pierod «Varbūt sākumā man tas šķita kaut kā nepieņemami un grūti, bet ar laiku pie šīs sistēmas esmu pieradusi un priecājos, ka varu to darīt. Neredzu tajā neko sliktu. Laikam tik tiešām piekrītu savam saimniekam, ka desu apvalku nomazgāšana neko sliktu nenodara.» Sierus un maizi jau mēs nemazgājam! Tas būtu pārāk traki!

tu, pidar, šodien esi dihlofosu sadzēries, vai?

nemelo nu, nevienu čigānu tur neesmu redzējis un dažas preces tur lētākas pat 2-3 reizes, protams, ne visas.

Tas nav nabagiem domāts, bet lohiem. Tirgo tikai čigāni. Cenas par pāris centiem. ne vairāk, atšķiras no lētās preces tirgū un Maximā, ietaupījuma parasti nav vispār. Valsts gan varētu izdarīt kā Brazīlijā, atvērt pāris zupas virtuves, kur varētu dabūt siltas pusdienas par eiro, citādi ar tukšu vēderu sagribēsies svešus tankus bučot.