Raidījuma rīcībā esošā līguma kopijā rāda, ka paredzētais līgumsods ir salīdzinoši niecīgs - 0,001 procents. Līdz ar to Vitronic Baltica izdevīgāk ir maksāt līgumsodu un strādāt ar pārvietojamiem radariem, kuri nes peļņu. Stacionāros radarus firma vēl aizvien nav uzstādījusi.
Līgums, kurš līdz šim nav bijis publiski pieejams liecina, ka kopējais projekta apjoms uz pieciem gadiem ir 11 miljoni 253 tūkstoši latu. Lielākā izmaksu daļa - seši miljoni 700 tūkstoši plānoti projekta apkalpošanai. Divi miljoni radaru iegādei, gandrīz divi - iekārtu uzturēšanai.
Šajā summā nav iekļauta firmas peļņa, taču līgums liecina, ka Vitronic Baltica to plānojusi – deviņus procentus no projekta izmaksām.
Interesants ir līguma astotais punkts. Tas paredz, ka noteiktā ātruma pārkāpuma fiksēšanas robežai nevajadzētu pārsniegt 20 kilometrus stundā, ja vien policija neprasa samazināt ātruma pārkāpuma fiksēšanas robežu. Atšķirībā no līgumā lasāmā, Valsts policijas Prevencijas nodaļas vadītājs Edmunds Zivtiņš šonedēļ vairākkārt uzsvēra, ka visos gadījumos ātruma pārkāpumu fiksē no plus trīs kilometriem stundā.
Par projekta apturēšanu policija šobrīd negrib runāt. Vitronic Baltica dots laiks līdz 20. maijam. Ja līdz tam netiks uzbūvēti stacionārie foto radari, tad gan līgumu lauzīs.
Jāatgādina, ka līgumu parakstīja nu jau bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Līgumu noslēdza krīzes augstākajā punktā, kad Starptautiskais valūtas fonds iebilda pret valsts naudas ieguldīšanu foto radaru projektā. Vitronic Baltica uzvarēja, jo valstij piedāvāja vislielāko procentu no soda naudām – 65%.
Analizējot notikumus var redzēt, ka līdz pat jaunās valdības sastādīšanai Vitronic Baltica neko nav darījusi, lai arī pirmie stacionārie foto radari bija jāuzstāda līdz oktobra beigām.
Līguma parakstītājs no Vitronic Baltica ir Ēriks Teilāns, Saskaņas centra līdera un Rīgas mēra Nila Ušakova padomnieks. Arī Vitronic Baltica pārstāvis Deniss Osipovs divas reizes uz sarunāto interviju neieradās. Līdz ar to var secināt, ka valsts izvēlējusies par partneri kompāniju, kura izvēlas slēpt informāciju no sabiedrības, norādīja raidījums.
Tikmēr šobrīd jau vairāki autovadītāji apstrīdējuši viņiem izsniegtos protokolus tiesā. Viens no tiem par fiksēto ātrumu 100 kilometri stundā uz Jūrmalas šosejas pie Babītes. Fotogrāfijā ir divas automašīnas, bet vadītājs pārliecināts, ka braucis, nepārkāpjot noteikumus un radars nofiksējis blakus braucošā auto ātrumu.
Tiesas spriedumā Vācijā pirms pāris gadiem Vitronic Baltica foto radiem tika konstatēta kļūda – laika aizture. Vienā kadrā fiksētiem auto ātrums tika atzīts par neprecīzu.
Līdzšinējā finanšu statistika Vitronic Baltica un arī valsts kasei bijusi pozitīva. Gandrīz trīs mēnešos soda kvītīs izrakstīti 280 tūkstoši latu. Trīs mēnešos visvairāk ātruma pārkāpumi fiksēti Ulmaņa gatvē – 2494. Krasta ielas vienā galā - 1821 ātruma pārkāpums, otrā - 1809 pārkāpumi. Ceturtā "sodītākā" vieta ir Ādaži pie Baltezera kapiem - 1701 protokols. Piektajā vietā ir A10 autoceļš Babītes novadā virzienā uz Jūrmalu (1664), bet sestajā – Garkalnes A2 autoceļš virzienā uz Rīgu (1591).