Atbildīgo Satiksmes un Iekšlietu ministriju skopās atbildes, kā arī fakts, ka budžetā nauda fotoradaru iepirkumiem nav paredzēta, vedina domāt, ka pauze fotoradaru darbībā ievilksies un to parādīšanās uz Latvijas ceļiem nākamgad, visticamāk, nenotiks.Šogad 10 mēnešos uz Latvijas ceļiem fiksēti jau vairāk nekā 77 tūkstoši ātruma pārkāpumu, tas ir par 24 298 jeb 45% vairāk nekā 2012.gada 10 mēnešos, kad darbojās fotoradari, Dienu informēja Valsts policijas pārstāve Lita Juberte. Arī valdības 2013.gada 13.augusta informatīvajā ziņojumā par fotoradaru ieviešanu uzsvērts, ka "fotoradaru ieviešana un to darbības uzsākšana būtiski mainīja transportlīdzekļu vidējā ātruma izvēles datus, kas pozitīvi ietekmēja satiksmes drošības tendences".2012.gadā bija izdevies samazināt vidējo braukšanas ātrumu uz valsts galvenajiem autoceļiem, un 56% no visiem vadītājiem ievēroja atļauto ātrumu (salīdzinot ar 47% 2011.gadā), savukārt 2013.gada pirmā pusgada dati liecina, ka atļauto braukšanas ātrumu ievēro vairs tikai 52%. Tā, piemēram, uz autoceļa A8 (Rīga-Jelgava-Meitene), uz kura bija izvietots fotoradars, vidējais braukšanas ātrums 2012.gada pirmajā pusgadā bija 92,8 kilometri stundā, bet 2013.gada pirmajā pusgadā vidējais ātrums ir palielinājies līdz 96,6 kilometriem stundā. "Šis ir tas fakts, kas mūs satrauc, jo vidējā ātruma palielināšanās, protams, nozīmē, ka palielinās negadījumu skaits," secina Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre."Ceļu satiksmes drošības plānā 2014.-2016. gadam noteikts līdz 2020.gadam par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu, kā arī par 50% samazināt ievainoto skaitu, salīdzinot ar 2010.gadu. Lai mērķi sasniegtu, radaru darbība ir jāatjauno," uzskata CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Taču kad tas notiks?Mēģinot to noskaidrot, Diena sastapās ar interesantu riņķa danci. Viena no atbildīgajām - Iekšlietu ministrija uzreiz sūta pie Satiksmes ministrijas, kas atbildēs par stacionāro fotoradaru iegādi, Satiksmes ministrija - pie CSDD, kas valdības ziņojumā minēta kā atbildīgā iestāde, bet CSDD - atpakaļ pie Satiksmes ministrijas, kas noteikta kā atbildīgā ministrija.Satiksmes ministrijas mīklainā atbilde liecina, ka radaru ieviešana tik drīz nenotiks, jo "stacionāro fotoradaru ieviešana ir atkarīga no vairākiem aspektiem, t.sk. jautājuma turpmākas virzības Ministru kabinetā un Saeimā". Savukārt valdības iepriekš lemtais paredzot "jautājumu par finansējuma novirzīšanu fotoradaru iegādei un darbības uzsākšanai izskatīt tikai pēc attiecīgu grozījumu veikšanas Ceļu satiksmes likumā, kā arī kopā ar Satiksmes ministrijas kopīgi ar Iekšlietu ministriju sagatavoto ziņojumu par fotoradaru tehnoloģisko risinājumu - lāzera metodes vai doplera metodes salīdzinošu izvērtējumu".Vairāk lasiet Sandra Toča rakstā Fotoradaru tik drīz nebūs laikrakstā Diena otrdien, 12.novembrī!
Fotoradaru trūkuma sekas - ātruma pārkāpumu skaits pieaudzis par 45%
Novembra beigās Saeimā ir paredzēta grozījumu pieņemšana Ceļu satiksmes likumā trešajā lasījumā, kam vajadzētu pavērt durvis atkārtotai fotoradaru ieviešanai Latvijā. Kā zināms, fotoradaru ieviešana savulaik jau bija sākusies, un no 2011.gada novembra līdz 2012.gada decembrim uz Latvijas ceļiem darbojās privātā komersanta V - Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) fotoradari - gan stacionārie, gan pārvietojamie.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.