Ģenerālprokurors Juris Stukāns otrdien sabiedriskās televīzijas raidījumā Rīta Panorāma medijiem pārmeta "informācijas sagrozīšanu", ziņojot par Ģenerālprokuratūras (ĢP) 8. oktobra lēmumu izbeigt daļu no apjomīgā "būvnieku lietas" kriminālprocesa, kurā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas apsūdzēts politiķiem pietuvinātais, tāpēc ietekmīgais uzņēmējs Māris Martinsons. Dienai izdevās neoficiāli iepazīties ar šī lēmuma argumentiem, kas rada tikai jaunas šaubas par tā pamatotību un aizdomas par šī lēmuma pieņemšanas apstākļiem.
Katra M. Martinsona juristu piedāvātā aizstāvības juridiskā argumenta norīšana, pat ja tie disonē ar likumu normām, un acīmredzamu aizdomīgu pretrunu ignorēšana politiķiem pietuvinātā uzņēmēja labā ir tas, kas krīt acīs, iepazīstoties ar prokurores Andas Liepiņas pieņemto un ģenerālprokurora J. Stukāna publiski aizstāvēto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret krimināli jau sodīto M. Martinsonu.
Riņķa dancis Martinsona pavadā
Ar M. Martinsonam labvēlīgo lēmumu saistītās dīvainības sākas jau ar faktu, ka, izrādās, vēl pirms gada prokurorei A. Liepiņai nav bijis nekādu šaubu par M. Martinsona vainu, jo viņa 2023. gada 25. jūlijā pieņēmusi lēmumu izvirzīt apsūdzības M. Martinsonam un vēl vienam būvniecības uzņēmuma SIA Moduls interjers (tagad SIA Lucidus) valdes loceklim Jurim Zinkevičam pēc Krimināllikuma 218. panta 2. daļas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tā valstij nodarot zaudējumus lielā apmērā. Tālāk viss ritējis raiti un loģiski – mēnesi vēlāk valsts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) personā pieteikusies kā cietusī, piesakoties arī uz radītā zaudējuma – 653 288 eiro – kompensāciju. Tomēr tā vietā, lai lietu nosūtītu izskatīšanai tiesā, sācies gadu ilgs riņķa dancis, kas vairāk izskatās pēc ĢP izdabāšanas jebkuriem M. Martinsona un viņa juristu izdomātiem argumentiem, jaunām liecībām, ekspertīzēm un pierādījumiem, kas gada laikā ĢP pozīciju spējuši pagriezt pretējā virzienā, liekot ģenerālprokuroram riskēt ar savu reputāciju un personiski televīzijas ekrānā aizstāvēt šādu lēmuma maiņu par 180 grādiem. Savukārt VID lūgums dot laiku vainas pierādījumu nostiprināšanai (par ko prokurorei pirms gada šaubu nav bijis) vismaz pagaidām, pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, ĢP nerod tādu atsaucību kā M. Martinsona aizstāvības intereses, kam tika atvēlēts gads, – prokurore atsaucas uz personas tiesībām kriminālprocesu pabeigt saprātīgā termiņā.
VID un ĢP pozīcija krasi atšķiras
J. Stukāna publiskā pozīcija balstās argumentā, ka apsūdzībā pret otru SIA Lucidus valdes locekli J. Zinkeviču kriminālprocess nav izbeigts, līdz ar to valsts no 600 tūkstošu eiro kompensācijas nav atteikusies. Bet pārmetumus par ĢP pretimnākšanu M. Martinsonam, kurš zināms ar saviem plašajiem sakariem politiķu vidē, no kuru balsojuma nākamgad būs atkarīga J. Stukāna pārvēlēšana uz otru termiņu, ģenerālprokurors ignorē vispār.
Tāpat J. Stukāns ignorē faktu, ka VID 18. oktobrī ir apstrīdējis ĢP lēmumu, kas M. Martinsonu atbrīvo no kriminālatbildības. Šāda VID rīcība norāda, ka runa nav tikai par teorētiskām iespējām 600 tūkstošus eiro atgūt no otra uzņēmuma valdes locekļa, pret kuru process turpinās, kā to uzsver ģenerālprokurors, bet arī par M. Martinsona kriminālatbildību, no kuras, VID ieskatā, ĢP viņu atbrīvojusi nepamatoti. ĢP pēkšņā steiga pēc tam, kad gadu tā notērējusi, dodot iespēju M. Martinsona aizstāvībai gādāt visdažādākos pierādījumus, ir tikai viena no daudzajām aizdomīgajām dīvainībām, atbrīvojot M. Martinsonu no nu jau kārtējā kriminālprocesa.
Pretrunīgi nevainīguma pierādījumi
Kā izrādās, gadu, kopš ĢP marinējusi lietu, M. Martinsona aizstāvība darbojusies ar pilniem apgriezieniem, cenšoties ar ceļošanu apliecinošiem dokumentiem pierādīt, ka laikā, kad parakstīts viens no līgumiem, kas kalpojis nodokļu shēmošanai, M. Martinsons nemaz nav atradies Latvijā. No ĢP materiāliem, ar ko neoficiāli bija iespēja iepazīties Dienai, izriet, ka šis arguments prokurorei bijis pietiekams, lai izbeigtu lietu, par spīti tam, ka pats M. Martinsons lietā liecinājis, ka līgumu parakstījis, bet vēlāk, jau pēc atgriešanās. Tāpat nesaprotamā veidā par labu M. Martinsonam ĢP tulkojusi vēl vienu nodokļu shēmošanas pamatā esošu līgumu, lai gan M. Martinsons to parakstījis. Arguments – kā SIA Moduls interjers (tagad SIA Lucidus) pilnvarotās personas šajā līgumā norādīti divi citi valdes locekļi, nevis M. Martinsons.
Lai gan no iepriekš minētā nav saprotams, kā tas var tikt izmantots nevainīguma pierādīšanai, lietā likta pat paraksta ekspertīze, kas gan nav spējusi dot ne apstiprinošu, ne noliedzošu atzinumu, vai tie ir M. Martinsona pašrocīgi paraksti. Tomēr prokurore arī to uzskatījusi par argumentu, lai izbeigtu kriminālprocesu daļā pret M. Martinsonu. Interesanti, ka lietā vairākkārt minētas atsauces uz M. Martinsona rakstveida liecībām, kas liek domāt, ka ĢP bijusi tik pretimnākoša, ka skandalozais uzņēmējs un lietu kārtotājs pat nav izsaukts liecību sniegšanai klātienē.
ĢP rada formulu valdes locekļu bezatbildībai
Prokurore savu lēmumu pamatojusi tikai ar piecu M. Martinsona bijušo darbinieku liecībām, kas – bez pārsteiguma – bijušas par labu bijušajam darba devējam. Šie vismaz pagātnē no M. Martinsona atkarīgie cilvēki liecinājuši, ka M. Martinsons vienkārši bijis uzņēmuma SIA Moduls interjers (tagad SIA Lucidus) valdes loceklis, bet tā saimnieciskajā darbībā neesot iesaistījies, jo labvēlīgo liecību sniedzējiem nekādus norādījumus neesot devis un darbus neesot organizējis. Prokurores lēmums kopumā rada iespaidu, ka viņa gājusi M. Martinsona juristu pavadā, pieņemot viņu apgalvojumus, pat ja tie ir pretrunā ar loģiku un likumu normām. Piemēram, prokurore, atsaucoties uz M. Martinsona aizstāvības pozīciju, viņam par labu pieņēmusi argumentu, ka Uzņēmumu reģistrā nostiprinātā prasība, ka tolaik SIA Lucidus valdes loceklis lēmumu var pieņemt tikai kopā ar vēl vienu valdes locekli, bijusi tikai tāda formāla procedūra.
Komerclikums, runājot par uzņēmumu valdes locekļu atbildību, nosaka gan valdes locekļu pienākumu rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam, gan valdes locekļu solidāru atbildību. ĢP labvēlība pret M. Martinsonu šos principus maina. Savukārt Krimināllikums noteic, ka kriminālatbildību lietā pret juridisko personu (šai gadījumā SIA Lucidus) piemēro fiziskajai personai, ja noziedzīgs nodarījums noticis uzņēmuma nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā.