Jauno budžetu var raksturot kā nepiepildītu cerību un vilšanās apzīmogotu, jo gaidas bija izteikti lielākas par iespējām. Tajā pašā laikā šogad tomēr pieaugs gan vairāki pabalsti un pensijas, gan atalgojums publiskajā sektorā strādājošajiem. Tradicionāli visvairāk naudas – 35,1% – aiziet sociālajai aizsardzībai, veselībai atvēlēti 11,8%, bet izglītībai – 8,2%. Budžeta un nodokļu kontekstā šis gads būs iezīmīgs ar darbu pie nodokļu reformas, kuru prognozē pabeigt līdz Jāņiem, lai izmaiņas varētu stāties spēkā ar 2021. gadu.
Pārmaiņas medicīnā
Visneapmierinātākie ar budžetu ir mediķi, jo šogad mediķu algas nepieaugs par 20%, kā ierakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Tā vietā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Vidējā darba samaksa ārstiem palielināsies par 135 eiro, sasniedzot 1485 eiro, un māsām – par 81 eiro, sasniedzot 891 eiro. Tas neatbilst likumā noteiktajam, tāpēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir ierosinājusi parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu.
Savukārt pacientiem labā ziņā ir tā, ka piešķirts papildu finansējums gan kompensējamajiem medikamentiem, tajā skaitā inovatīviem, gan rindu mazināšanai stacionārajiem un ambulatorajiem pakalpojumiem. Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, no šā gada pacientu līdzmaksājums personām no 65 gadu vecuma pie ģimenes ārsta līdzšinējo 1,42 eiro vietā būs viens eiro. Taču pilngadīgām personām līdz 65 gadu vecumam ģimenes ārsta apmeklējums izmaksās dārgāk – divus eiro. Vienlaikus visiem iedzīvotājiem samazināti līdzmaksājumi, veicot izmeklējumus un apmeklējot ārstu speciālistu. Iepriekš pacienta līdzmaksājums bija 4,27 eiro, no šā gada – četri eiro. Līdzīgi samazinājies arī līdzmaksājums par gultas vietu dienas stacionārā – no 7,11 uz septiņiem eiro.
Šogad arī turpināsies darbs pie jaunu valsts apmaksāto pakalpojumu tarifu izstrādes, kā arī notiks pakalpojumu koncentrācija ārstniecības iestādēs.
Izmaiņas pabalstos
Šogad gaidāms pieaugums gan minimālajām pensijām, gan atsevišķiem pabalstiem. Tomēr arī te bez darvas piliena neiztikt. Visnegatīvāk eksperti vērtē pārmaiņas bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanā un piešķiršanā, kas būs samazināšanās virzienā, sāpīgi sitot tieši pa sociāli jutīgākām grupām. No šā gada bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums saruks līdz astoņiem mēnešiem, un bezdarbnieka pabalstu izmaksās pirmos divus mēnešu pilnā apmērā, par trešo un ceturto mēnesi – 75% apmērā, par piekto un sesto mēnesi – 50%, par septīto un astoto mēnesi – 45% apmērā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 2. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Janvāris
Minimālās pensijas ir nožēlojamas
nu gan