Līdz šim jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts paredzējusi finansējumu 550,8 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) uzdevis visās domes nozaru komitejās caurskatīt pašvaldības 2020.gada budžetu, lai gan pēdējos gadus šāda prakse pašvaldībā piekopta vairs netika.
2020. gadā, visticamāk, tomēr nebūs iespējams izpildīt mediķiem doto un likumā ierakstīto solījumu paaugstināt mediķiem algas par 20%. Par to liecina koalīcijas lēmums valsts budžetu vairs neatvērt, ja nu vienīgi Valsts prezidents Egils Levits pēkšņi nelems citādi. Lai gan veselības ministres Ilzes Viņķeles partija Attīstībai/Par! centās pamest glābšanas riņķi un nāca klajā ar ierosinājumu par trūkstošajiem 60 miljoniem jeb 0,2% no IKP palielināt budžeta deficītu, koalīcija to noraidīja. Tāpat nākamgad nav paredzētas nekādas nodokļu izmaiņas, kas varētu kalpot par naudas avotu algu palielinājumam.
Kopā ar mediķu iesaistīšanos nepieciešama plaša diskusija par veselības aprūpes finansēšanas modeli nākotnē, aģentūrai LETA sacīja Jaunās Vienotības valdes loceklis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.
Palielinot pašlaik plānoto 2020.gada budžeta deficītu, tiktu pārkāpts Fiskālās disciplīnas likums un Eiropas Savienības (ES) noteikumi, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Iespējamo rīcību saistībā ar strīdīgi pieņemto nākamā gada budžetu, kurā ir pretrunas starp dotajiem solījumiem un pieņemtajiem lēmumiem, intervijā Jolantai Plaukai skaidro Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps.
Nākamā gada budžeta plānā Latvija ievērojusi budžeta disciplīnu, un deficīts ir normas robežās, tomēr nodokļu daļas sarukšana pret ekonomiku kopumā neļauj straujāk kāpināt publiskos izdevumus, tostarp algas, pensijas un pabalstus, atzinusi Eiropas Komisija (EK).
Valdība tūlīt pēc budžeta pieņemšanas ķersies pie nodokļu reformas, kuru vēlas pabeigt līdz nākamā gada Jāņiem, lai visas izmaiņas, kas stātos spēkā 2021. gadā, būtu jau laikus zināmas un uzņēmēji tām varētu sagatavoties. To budžeta pieņemšanas vakarā solīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), uzsverot, ka primāri tiks vērtēta līdzšinējā nodokļu reforma un tās ietekme.
Pašlaik likumos Saeima dažādām nozarēm apsolījusi par 700 miljoniem vairāk nekā piešķirts budžetā, bet aiznākamgad atšķirība starp apsolīto un budžetu sasniegs miljardu, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.
