Ne mazāk kā pērn
Ruža gan atzīst – lai arī sākotnēji ražas prognozes bija cerīgākas – pat bijusi sajūta, ka kopējais graudu ražas apjoms šajā graudu sezonā sasniegs jaunu rekordu un pārsniegs četrus miljonus tonnu, tomēr šobrīd izskatās, ka būs sasniegts aptuveni pagājušā gada līmenis – nedaudz virs trim miljoniem tonnu, tomēr arī šis sagaidāmais rezultāts ir ļoti pozitīvi vērtējams.
Pēc Ružas paustā, šobrīd graudkopjiem sasniegt labus rezultātus palīdz dažādas tehnoloģijas, kā arī, protams, zināšanas un kompetences savā nozarē.
''Protams, šodien ar tehnoloģiju palīdzību mēs varam ražas ziņā ļoti daudz ko ietekmēt, piemēram, savlaicīgi un pareizi apstrādājot augsni un tamlīdzīgi. Būtībā šodien tehnoloģijas ļauj izslēgt virkni klimatisko risku, protams, tas neattiecas, piemēram, uz krusu. Atcerēsimies – jau iepriekšējā vasara Zemgalē bija ļoti sausa, tāpat bija nepietiekams nokrišņu daudzums rudenī un ziemā, un arī šāgada pavasaris bija samērā sauss. Līdz ar to šķita, ka situācija ar ražu būs salīdzinoši slikta. Bet tieši tas, ka zemnieki ikdienas darbu balstīja tehnoloģijās un arī zināšanās, jau gada pirmajā pusē ļāva daudz cerīgāk raudzīties uz iznākumu,'' pauda LATRAPS vadītājs.
Viņš norādīja, ka šajā sezonā graudaugu kultūru sadalījumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem lielu izmaiņu nav – ne vairāk kā dažu procentu ietvaros.
''Latvijā nav izteikti, ka saimnieki vadītos pēc produkta sagaidāmās cenas faktora pasaules tirgos. Mūsu saimnieki tomēr diezgan strikti pieturas pie augu rotācijas uz lauka, kas ir ļoti svarīgi, lai nenoplicinātu zemi un būtu laba ikgadējā raža. Un, manuprāt, tas ir svarīgi – nelēkāt līdzi kaut kādām tendencēm tirgū, lai beigās nekļūdītos. Tāpat līdzšinējā pieredze liecina, ka gala rezultātā viss ir atkarīgs no ražas, nevis platību apjoma,'' skaidroja speciālists.
Vienlaikus Ruža pauda, ka joprojām galvenais Latvijas zemnieku kultūraugs ir kvieši, kuru ražas apjoms un kvalitāte gan lielā mērā ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem – mitruma, saules daudzuma. Pēc viņa stāstītā, pērn Latvijas graudkopju izaudzēto kviešu kvalitāte bijusi ļoti augsta, taču tik augstas kvalitātes graudu tirgus ir samērā ierobežots – ja tas ir piepildīts, tad grūtāk tos realizēt, lai gan cena ir augstāka.
''Šogad mūsu kviešu kvalitāte ir vidējā līmenī, kam tirgus ir mūsu ierastajos realizācijas reģionos: Tuvajos Austrumos, tajā skaitā Saūda Arābijā, Ēģiptē, Apvienotajos Arābu Emirātos, kā arī vairākās Āfrikas valstīs, tajā skaitā Nigērijā, Dienvidāfrikas Republikā, kur ir pieprasījums tieši pēc vidējas kvalitātes kviešiem. Līdz ar to arī šo graudaugu realizācijas iespējas mūsu graudkopjiem šobrīd izskatās diezgan cerīgas,'' skaidroja LATRAPS vadītājs.
Jautāts, vai graudkopju izmaksas šogad prognozējas zemākas tāpēc, ka graudus nav nepieciešams žāvēt un ilgstoši uzglabāt, Ruža gan palabo – kādu laiku uzglabāt graudus nepieciešams tik un tā, jo šis tomēr nav pats izdevīgākais brīds, kad graudus varētu pārdot. ''Taču diemžēl Latvijā mums nepietiek uzglabāšanas jaudu, tāpēc jau augustā daļu graudu nepieciešams sūtīt prom pircējiem. Tomēr ietaupīt šogad ļauj tieši laikapstākļi – ja kulšanas laikā neuzlīst lietus, graudus nav nepieciešams papildus žāvēt, jo graudus var pārdot tikai pie konkrēta mitruma daudzuma, līdz kuram mitrākā laikā tie jāizžāvē, – tas arī veido papildu izmaksas,'' viņš norādīja.
Graudus Latvijas zemnieki šobrīd uz eksporta tirgiem pārsvarā nosūta no Rīgas, Liepājas un arī Ventspils ostām.
Līdz šim galvenā graudu pārkraušanas osta bija Liepājā, bet pēdējos dažos gados aktīva šajā virzienā ir arī Rīgas osta, kas arī pietiekami daudz popularizē savas iespējas. Tādēļ LATRAPS vadītājs pieļauj, ka šogad Rīga graudu pārkraušanas jomā varētu pat izvirzīties līderos.
Pēc Ružas paustā, graudus varētu pārkraut daudzās Latvijas ostās, taču pagaidām gandrīz nevienā ostā infrastruktūra vēl nav ideāli piemērota tieši graudu pārkraušanai – tā ir maksimāli pielāgota. ''Līdz ar to mums vēl ir, kur attīstīt sadarbības procesu šajā jomā. Visi kopā strādājam, lai izveidotu labu infrastruktūru,'' viņš piebilda.
Graudkopības nozares pārstāvis atzina, ka kopumā Latvijas ostu, tajā skaitā ostās strādājošo pārkraušanas termināļu, kapacitāte šobrīd ir pietiekama, lai visas graukopības nozares eksporta vajadzības apkalpotu ar jūras transportu. ''Drīzāk tāpat kā pērn lielākas problēmas ir ar dzelzceļa kapacitāti, lai zemnieki varētu graudus aiztransportēt līdz ostām. Katrā ziņā mēs saredzam, ka dzelzceļš varētu būt ļoti efektīvs graudaugu transportēšanas veids, lai mums nevajadzētu tos vest pa šosejām ar kravas mašīnām, kam ir daudz lielāka ietekme uz vidi. Taču pagaidām nav pietiekama graudu transportēšanas vagonu apjoma,'' norāda Ruža, piebilstot, ka graudus var kraut tikai specifiski šim mērķim paredzētos vagonos, lai nodrošinātu graudu tīrību un kvalitāti.
Viņš gan norāda, ka šo nevajagot uztvert kā graudkopju kritiku dzelzceļam – tā ir fakta konstatācija. ''Kritizēt vienmēr ir vienkārši, bet problēma ir jārisina, un abas puses šobrīd pie tā strādā. Mums vēl jāizaug līdz tam, lai varētu teikt, ka graudu aprites sistēma no lauka līdz klientam ir ideāla. Pie tā ir jāstrādā, jo nekas pats no sevis nerodas,'' akcentē LATRAPS vadītājs.
Rezumējot par graudu kulšanas procesu, Ruža stāsta, ka šobrīd jau ir nokulta lielākā daļa ziemāju. Tagad Vidzemes un Latgales pusē notiekot aktīva vasarāju kulšana, kas esot izteiktāka šajos reģionos, jo Zemgalē vasarājus zemnieki tikpat kā nesējot. ''Tad vēl ir tādas kultūras kā pupas un griķi, kurus kuļ vēlāk – augusta beigās, septembrī. Septembrī kuls arī vasaras rapsi. Līdz ar to vēl būs ko rauties saimniekiem,'' viņš skaidro. Pēc viņa paustā, uzglabāšanas kapacitātes dēļ līdz oktobrim graudaugu transportēšana būs aktīvāka, lai atbrīvotu vietu nākamajām graudu kravām, savukārt pēc tam graudu transportēšana uz eksporta tirgiem notiks izlīdzināti līdz pat nākamā gada pavasarim.
Stividori gatavi aktīvam darbam
Arī Rīgas brīvostas teritorijā strādājošā termināļa Alpha osta vadītājs Valērijs Fjodorovs Dienai apliecināja, ka šogad graudaugu raža ir laba. ''Varbūt netiks sasniegts gluži jauns rekords, tomēr apjoms ir liels, un tas nozīmē, ka arī graudu pārkraušana ostā kuģos būs intensīva. Turklāt mūsu uzņēmums šobrīd tieši graudu pārkraušanā saskata attīstības perspektīvas, jo graudi ir pieprasīts produkts pasaulē,'' stāsta Fjodorovs.
Pēc viņa paustā, iepriekš Alpha osta specializējusies dažādu beramkravu pārkraušanā, taču kopš pagājušā gada uzņēmums uzsācis specializēties tieši graudu pārkraušanas jomā. ''Tas ir svarīgi arī mūsu klientiem, jo tādā veidā mēs nodrošinām augstāku graudu kvalitāti. Proti, ja vienā terminālī notiek dažādu beramkravu pārkraušana, ir risks, ka graudu kravai kaut nedaudz, tomēr piemaisās citi produkti, un tas var pazemināt graudu kvalitāti. Tāpēc nolēmām pilnībā pārkraut tikai graudkopības produktus,'' uzņēmuma darbības stratēģijas izvēli skaidro Fjodorovs.
Pēc viņa stāstītā, caur Alpha osta termināli lielākoties tiek pārkrauti Latvijā nokultie graudaugi, kā arī tranzīta kravas no Lietuvas, kas gan esot neliels apjoms.
Savukārt uzņēmuma terminālī piekrautie kuģi graudaugus – rapsi, miežus, rudzus – nogādā Rietumāfrikas un Dienvidāzijas valstīs.
''Mēs ceram, ka kopējais pārkraušanas apjoms mūsu terminālī šajā sezonā būs vismaz tikpat daudz, cik pērn, bet ir, protams, cerība, ka būs vairāk. Pagaidām grūti prognozēt, cik daudz. Skaidrs, ka šobrīd daļa ražas jau novākta un nepieciešams to transportēt pircējiem, līdz ar to viss ir vēl procesā,'' pauž Fjodorovs.
Arī uzņēmuma Port Milgravis pārstāvis Uldis Pirktiņš pauda, ka kopumā šajā terminālī pārkrauto graudu kravu apjoms būs vismaz līdzvērtīgs pagājušā gada rezultātiem, bet ideālajā gadījumā varētu būt pat 20–30% pieaugums. ''Protams, tas ir mūsu rūpīgs darbs vairāku gadu garumā, intensīvi meklējot potenciālos kravu nosūtītājus, uzklausot viņu vēlmes un vajadzības un piedāvājot labākos iespējamos risinājumus,'' viņš norādīja.
Pirktiņš stāsta, ka graudu un eļļas produktu (rapša) ražas apjoms patlaban izskatās līdzīgā apjomā, kā bija pērn. ''Vadoties pēc iepriekšējā gada pieredzes, šogad nodrošinām visiem klientiem iespēju gan īslaicīgi mūsu noliktavās uzglabāt, gan pārkraut graudu kravas kuģos transportēšanai pircējiem, jo jau savlaicīgi esam izstrādājuši un apstiprinājuši gan kuģu kraušanas, gan uzglabāšanas plānus mūsu noliktavās. Ir kravas, kuras tieši no automašīnām tiek pārkrautas kuģos, tomēr ierasta prakse ir, ka vismaz 80% kuģa kravas tiek sakomplektēta noliktavā un jau pēc kuģa pienākšanas prece no noliktavas tiek iekrauta kuģī,'' skaidroja Port Milgravis pārstāvis.
Pēc viņa stāstītā, lai izvairītos no kravas automašīnu sastrēgumiem, gaidot savu rindu graudu izkraušanai, uzņēmuma darba laiks šobrīd ir no 7 līdz 19, lai nodrošinātu vienmērīgu automašīnu pieņemšanu un graudu izkraušanu, tādējādi izvairoties no mašīnu sastrēgumiem ostā. Lielā mērā uzņēmumam tas arī esot izdevies.
Pirktiņš atklāj, ka uzņēmuma terminālis graudu kravas saņem no Latvijas un Lietuvas, kā arī no Igaunijas lejasdaļas, no kurienes graudus iekraušanai kuģos izdevīgāk ir vest uz Rīgas ostu, kas esot saistīts gan ar autotransporta, gan kuģa frakts un ostas pakalpojumu izmaksām.
''Patlaban visu jau īstenoto un tuvākajā laikā plānoto kravu nosūtīšanas galamērķis ir Eiropa, jo šobrīd pārkraujam gandrīz tikai rapsi. Pirmie kviešu kuģi plānoti septembra sākumā, un patlaban mēs noliktavās sākam komplektēt kviešu kravas, kuras sūtīs uz austrumu valstīm,'' rezumē Pirktiņš.
Rīgas ostas kapacitāte pietiekama
Rīgas ostā šosezon graudus pieņem un krauj kuģos 11 dažādos termināļos, kas atrodas Daugavas abos krastos. Visos termināļos graudus iespējams pieņemt jebkuros apmēros, tajā skaitā graudi tiek saņemti gan ar autotransportu, gan pa dzelzceļu no jebkuras Latvijas vietas, tāpat arī no Lietuvas un Krievijas, Dienu informēja Rīgas brīvostas pārstāvji, norādot, ka Rīgas ostas uzņēmumu sniegtie dati rāda – kopējā ostas graudu pārkraušanas jauda, proti, visu uzņēmumu uzglabāšanas un pārkraušanas iespējas, sasniedz līdz 7,3 miljoniem tonnu gadā, kas nozīmē, ka Rīgas ostas uzņēmumi būtu gatavi pārkraut vēl vismaz trīs reizes vairāk labības produktu, nekā tiek pārkrauts pašreiz. Tāpat termināļos ir uzbūvētas jaunas graudu noliktavas, investēts tehnoloģijās un iekārtās.
Pēdējos trīs gados – no 2016. līdz 2019. gadam – graudu pārkraušanas apjomi Rīgas ostā katru gadu vidēji ir auguši par 17%. Sevišķi straujš graudu apjomu kāpums bija pērngad, kad ostas termināļos pārkrāva 2,07 miljonus tonnu graudu, sasniedzot pieaugumu par 33%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2019. gadā lielākie graudu pārkraušanas uzņēmumi bija Osta Lejasvoleri, kas pārkrāva 25% no ostā pārkrautā labības produktu apjoma, Alpha Osta – 18% un Port Milgravis – 13%.
Pērn lielākā daļa (66%) ostā saņemto graudu bija Latvijas izcelsmes. Labības produkti iekaro aizvien labākas pozīcijas arī tranzīta jomā. Pašreiz graudu kravas Rīgas ostā saņem pārsvarā no Lietuvas un Krievijas, tiek strādāts arī pie sadarbības ar Baltkrievijas un Ukrainas graudu piegādātājiem.