Amerikā plaši svinētie ķeltu pagānu svētki Helovīns pasaulē ir izplatījušies, pateicoties globalizācijai, amerikanizācijai un komercializācijai. Vāji piesegti ar Visu svēto dienu, Helovīna svētki, protams, ir izteikti pagāniska akcija, kurā no kristietības nav ne vēsts. Latviešu tradicionālie svētki arī ir pagāniskas tradīcijas, bet tā ir mūsu dvēsele, mūsu folklora, mūsu vēsture. Helovīna elki nav mūsu senču gari, aizgājušo laiku meža dvēseles, latviešu sēta. Helovīna svētki kalpo citam elkam - naudas elkam.
Helovīna notikumā Latvijā nav ne vēsts no tradīcijām. Helovīns Latvijā vai Ķīnā, Bulgārijā vai Japānā ir globalizācijas instruments, kas rada jaunu, masu kultūrā dzīvojošu paaudzi. Cilvēkus, kuri visā pasaulē klausās vienu mūziku, grauž vienus un tos pašus čipsus, sūc vienu un to pašu kolu. Cilvēkus, kuri zina tos pašus brendus un pielūdz tos pašus elkus. Cilvēkus, kuriem ērti pārdot preces un iesmērēt reklāmu, jo viņi reaģē uz vieniem un tiem pašiem signāliem - Latvijā un Ķīnā.
Tāda ir Helovīna svētku nozīme vienotas masu pasaules attīstībā, kuru svinēšanu par tradīciju padara globalizētie masu informācijas līdzekļi, kas pārtiek no reklāmas. Ir ērti, ja vienu un to pašu reklāmas rullīti ar Helovīna ķirbi var pārraidīt gan Latvijā, gan ASV. Nav jātaisa atšķirīgas reklāmas - vienas amerikāņiem, bet citas - latviešiem. Visi reaģē vienādi, visiem patīk viens un tas pats. Un lielas vienādu preču partijas var ērti tirgot visā pasaulē.
Var jau būt, ka nav vērts pretoties Helovīna svinēšanai, tāpat kā nav iespējams pretoties internetam vai globālajam mobilā telefona tīklam. Diez vai ir iespējams pretoties globālajai tirdzniecībai un zīmolu varai globālajā pasaulē. Tomēr te ir tā robeža, kas atšķir lietu no elka.
Lietai mēs nepiešķiram garīgu vērtību. Vienam svētki ir pacilāts noskaņojums ģimenē, citam - piedzeršanās. Vienu svētkos uzrunā Dievs, cits izrādās cilvēku priekšā. Kādas vērtības ieliekam svētkos, tādi arī ir svētki. Un kādas jums bija Helovīna vērtības vakar?