Tik spraigas vēlēšanas parlamentā nebija piedzīvotas ilgi, un pat septiņās kārtās tiesnesi ievēlēt neizdevās – par apvienības Attīstībai/Par! (A/P) izvirzīto kandidāti, zvērinātu advokāti Inesi Nikuļcevu nobalsoja 47 deputāti, tikpat bija pret. Tas nozīmē, ka viss process atkal sāksies no jauna. No politiķu Dienai sniegtajām atbildēm pagaidām netop skaidrs, kāda būs partiju turpmākā taktika un vai koalīcija varētu vienoties par kopēju kandidātu.
Apšauba ST vajadzību
Saeimas debatēs pirms balsojuma vairāki deputāti pauda, ka ST Latvijā nemaz nav vajadzīga. "Satversmes tiesa ir sākotnēji Satversmē neparedzēts, šobrīd mākslīgi izveidots konstitucionāls orgāns [..] Satversmes tiesai nav tieša tautas mandāta, taču šobrīd publiskajā telpā ir uzburts mīts par Satversmes tiesu kā ar dievišķo leģitimitāti apveltītu institūciju, kas stāv pāri tautas un likumdevēja politiskajai gribai," teica Juris Rancāns (JKP), piebilstot, ka ST paredzēta diezgan šaura kompetence. "Satversmes tiesai pavisam noteikti nav deleģētas tiesības "dot uzdevumus" Saeimai un definēt jēdzienus. Satversmes tiesai pavisam noteikti nav tiesību sev spriedumā piešķirt pilnvaras." Arī Aleksandrs Kiršteins (NA) piekrita, ka "šī deklaratīvā un dārgi izmaksājošā iestāde varētu nebūt" – tādas neesot ne Igaunijā, ne Somijā, ne Zviedrijā, kur ar pamatlikumu saistītus jautājumus izskata Augstākā tiesa. Arī Aldis Gobzems pauda: "Mums jādomā par Satversmes tiesas likvidēšanu un tās funkciju nodošanu Augstākajai tiesai."
ST ar vienu spriedumu, pēc Gobzema domām, ir pārkāpusi savas pilnvaras un kompetenci un ir spriedusi to, kā nav Satversmē. "Satversmes tēvi nekad nav paredzējuši to, ko tik ļoti aizstāv tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova. Tā ir iejaukšanās politikā, nevis jurisprudence. Tas ir bīstams signāls, ja Satversmes tiesa sāk nodarboties ar politiku," uzsvēra politiķis. ST neseno spriedumu viendzimuma pāru tiesību jautājumā kritiski vērtēja arī Rancāns, norādot, ka "atzīšanu nevar panākt ar viltu", un aicinot cienīt arī tos, "kas savos uzskatos pauž iepriekšējās tūkstošgadēs atzītas vērtības un cenšas tās saglabāt". Uz ST iejaukšanos Satversmes interpretācijā norādīja arī Jūlija Stepaņenko, savukārt Kiršteins aicināja ievēlēt tiesnesi, kas "ciena un respektē Civillikumu, kur precīzi var saprast, kāda ģimene ir jāaizsargā". Tikmēr Inese Voika (A/P) atzina: "Nebija ienācis prātā, ka šodien [balsojot par tiesnesi] būs jāaizstāv Satversmes tiesas pastāvēšana Saeimā, kuru veido koalīcija ar tiesiskuma zīmogu."
47 pret 47
To, ka vēlēšanas būs vairākās kārtās un rezultāts izšķirsies Saeimas sēdē, varēja prognozēt jau tad, kad četras koalīcijas partijas izvirzīja katra savu kandidātu. A/P virzīja zvērinātu advokāti Inesi Nikuļcevu, Jaunā Vienotība – partijas biedri, Saeimas priekšsēdētājas biedri Inesi Lībiņu-Egneri, Nacionālā apvienība – LU profesoru, juristu Ringoldu Balodi, KPV LV frakcija – Rīgas Juridiskās augstskolas lektori Inesi Druvieti, savukārt opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pieteica bijušā politiķa un ST priekšsēdētāja Gunāra Kūtra kandidatūru.
Intriga bija, kā balsos JKP biedri. Taču to, ka Nikuļceva var nerēķināties ar JKP balsīm, lika nojaust partijas līdera, tieslietu ministra Jāņa Bordāna pagājušajā nedēļā teiktais, proti, ka JKP politiķi par atbalstāmo kandidātu spriež, vadoties arī pēc ideoloģiskās – liberālās vai konservatīvās – nostājas. Kā liecina balsojumi, daļa Jaunās konservatīvās frakcijas deputātu visās kārtās atbalstīja Lībiņu-Egneri. Tomēr vairāki deputāti – Krišjānis Feldmans, Eva Mārtuža, Linda Medne, Sandis Riekstiņš, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš, Normunds Žunna un Rancāns – pirmajās četrās kārtās balsoja savādāk, turklāt atsevišķi deputāti – katru reizi par citiem kandidātiem. Tiesa, piektajā kārtā, kad bija palikuši tikai trīs favorīti, JK frakcija vienbalsīgi nobalsoja par Lībiņu-Egneri, atbalstot viņu arī pirmspēdējā kārtā, kad vēlēšanu zīmē bija palicis vienīgi viņas un Nikuļcevas vārds.
Pirmā no cīņas trešajā vēlēšanu kārtā izstājās KPV LV frakcijas kandidāte Druviete. Nākamajās kārtās šīs frakcijas deputātu balsis dalījās – daļa balsoja pret visiem atlikušajiem pretendentiem, bet daļa – par NA pieteikto Balodi. Jānorāda gan, ka Janīna Kursīte jau otrajā vēlēšanu kārtā un turpmāk balsoja par Lībiņu-Egneri, bet, viņai izstājoties no cīņas, deputāte nobalsoja par Nikuļcevu. Arī Iveta Benhena-Bēkena, sākumā atbalstot Druvieti un pēc tam balsojot pret visiem atlikušajiem kandidātiem, beigās atbalstīja Nikuļcevu. Lūgts skaidrot KPV LV frakcijas balsojumus, tās pārstāvis Ralfs Nemiro Dienai atzina, ka Nikuļceva iepriekš diezgan precīzi bija izteikusies par viendzimuma pāru tiesību regulējumu, taču frakcija uzskatot, ka jāsaglabā tradicionālās ģimenes modelis. Viņš atzina – ja par tiesnesi nevar būt Druviete, tad neviens. Politiķis arī neslēpa izbrīnu par JKP balsojumu, piebilstot, ka arī Lībiņa-Egnere esot ļoti liberāla.
Jāpiebilst, ka ceturtajā kārtā vismazāk balsu ieguva Kūtris, piektajā kārtā Balodis. Pirmspēdējā kārtā Nikuļceva un Lībiņa-Egnere ieguva attiecīgi 43 un 28 balsis, bet pret visiem kandidātiem balsoja 22 deputāti. A/P kandidāti jau no paša sākuma atbalstīja opozīcijā esošā Saskaņa, bet pēc sava kandidāta izkrišanas – arī ZZS. Savukārt pēdējā kārtā par Nikuļcevu nobalsoja vēl divas iepriekš minētās KPV LV deputātes un četri pie frakcijām nepiederošie tautas kalpi. Kopumā 47 balsis. Pārējie bija pret, līdz ar to jārīko jaunas vēlēšanas.
Ne Nemiro, ne A/P frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts, ne NA frakcijas vadītājs Raivis Dzintars vēl nevarēja pateikt, vai virzīs tos pašus kandidātus vai kādu citu, vai arī koalīcijai būtu jāvienojas par kopīgu kandidātu. ZZS pārstāvis Viktors Valainis atklāja, ka ZZS virzīs savu kandidātu un vēlreiz runās ar Kūtri. Feldmans pauda: "Domāju, ka koalīcijai būtu jāvirzās vienošanās virzienā."