Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Informāciju nevis izmanto, bet pārsūta tālāk

Vai Ilzes Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir gatavs vienlīdz ieinteresēti un objektīvi izmeklēt ikvienu potenciāli noziedzīgi iegūtu līdzekļu izmantošanas gadījumu, vai arī tas atsijā perspektīvus un neperspektīvus gadījumus pēc dienesta vadībai vien zināmiem kritērijiem? Dienas banku anatomijas pētījuma ietvaros gūtā informācija liek izdarīt secinājumu, ka realitātei drīzāk atbilst otrā versija.

Detalizētas ziņas 

Saņemt, apkopot, uzglabāt un analizēt likuma subjektu ziņojumus, kā arī citā veidā iegūto informāciju, lai konstatētu, vai šī informācija var būt attiecināma uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu, vai citu ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī likumā noteiktajā kārtībā sadarboties ar starptautiskajām un ārvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, un veicināt darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas, – šīs funkcijas Finanšu izlūkošanas dienests min savu svarīgāko pienākumu skaitā.

Taču zvērināts advokāts Juris Močuļskis, pārstāvot savu klientu – lielu Latvijas apkures granulu tirdzniecības uzņēmumu – strīdā ar pašmāju lielākās kredītiestādes Swedbank līzinga uzņēmumu Swedbank Līzings lietā par iespējamu apjomīgu naudas līdzekļu izkrāpšanu simtu tūkstošu eiro apmērā un šīs noziedzīgi iegūtās summas izmantošanu, ir saskāries ar Finanšu izlūkošanas dienesta attieksmi, kas bijusi krasi atšķirīga no iestādes oficiāli deklarētās.

Dienas rīcībā ir ar šā gada februāra vidu datēts Finanšu izlūkošanas dienestam adresēts ziņojums par to, kā "SIA Swedbank Līzings un a/s Swedbank nolaidības un nevērīgas pienākumu izpildes dēļ nenoskaidrotas, iespējams, ar terorismu vai citiem noziegumiem saistītas nezināmas personas, visticamāk, Itālijas rezidenti, nolūkā iegūt un legalizēt nelegālus naudas līdzekļus vairāk nekā ceturtdaļmiljona eiro apmērā, pērkot ar atlikto 90 dienu maksājumu, izkrāpa no Latvijas uzņēmuma A (tā nosaukums Dienai ir zināms) 1135 tonnas kurināmā granulu, ko, realizējot mazumtirdzniecībā, šīs personas iegūs vismaz 300 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu, kas var tikt izmantoti tālākiem noziedzīgiem mērķiem".

Iesniegumā detalizēti aprakstīti fakti, kas liek domāt, ka Latvijas granulu tirdzniecības uzņēmums ir kritis par upuri krāpniekiem, kuri ne tikai piesavinājušies kāda Francijas uzņēmuma direktora identitāti, bet arī izmantojuši šī Francijas uzņēmuma dokumentus. Tāpat iesniegumā norādīts uz iespēju, ka kāda Swedbank Līzingā vai pat Swedbank strādājoša persona "nolūkā atvieglot nozieguma izdarīšanu" pirms faktoringa līguma noslēgšanas nav izpildījusi savu pienākumu un nav veikusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām atbilstošu padziļinātu bankas un līzinga kompānijas klienta izpēti.

"Augstāk minētie fakti liecina, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti atbilstoši NILLTPFN likumā noteiktajam nav ieviesuši iekšējās kontroles sistēmu vai tā nefunkcionē, tāpat arī šiem subjektiem nav kvalificētu darbinieku, kuri tiesīgi pieņemt lēmumus un tieši atbildīgi par NILLTPFN likuma prasību ievērošanu, kā rezultātā nav veikta klienta izpēte, nav arī izdarīta darījumu attiecību un darījumu uzraudzība," norādīts Finanšu izlūkošanas dienestam adresētajā iesniegumā ar norādi uz nepieciešamību saukt SIA Swedbank Līzings un a/s Swedbank pie likumā noteiktās atbildības.


Informāciju neizmanto

No Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces Znotiņas uzstāšanās reizēm un citas šīs iestādes publiski sniegtās informācijas ir radies iespaids, ka viņas vadītā iestāde ir gatava nekavējoties reaģēt uz faktiski jebkuru informāciju, kas var liecināt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējamību, aktīvi veicot naudas līdzekļu iesaldēšanu un sadarbojoties ar izmeklēšanas iestādēm. Taču izrādījies, ka vismaz šajā gadījumā FID nav bijis ieinteresēts iesniegumā minēto faktu objektīvā izvērtēšanā.

Pilnībā izmantojot likuma doto iespēju atbildi uz ziņojumu sniegt mēneša laikā, Znotiņas vietnieks Sandijs Vectēvs īsā atbildes dokumentā norādījis, ka iestādei sniegtā informācija esot saistīta ar jautājumiem par iespējamu krāpšanu un kredītiestādes darbinieku rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem, taču neliecina par iespējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tāpēc ziņojums esot tālāk pārsūtīts Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Valsts policijai.

Šim dokumentam ir sekojis jauns cietušā uzņēmuma advokāta iesniegums – šoreiz jau sūdzība pašai Znotiņai par viņas vadītā Finanšu izlūkošanas dienesta bezdarbību, neieinteresētību un jebkāda atbalsta trūkumu, norādot uz iestādes nevēlēšanos aizkavēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. "Uzskatu šo atbildi par formālu atrakstīšanos un izvairīšanos no likumā noteikto pienākumu izpildes. No atbildes izriet, ka gadījumā, ja šī legalizācija netiek paredzēta Latvijā, tad dienestam gar to nav nekādas daļas?" sūdzībā min cietušā uzņēmuma pārstāvis.

Viņš iebilst pret Vectēva secinājumu, ka sniegtā informācija neliecinot par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju: "Tieši faktora – SIA Swedbank Līzings paviršības vai bezdarbības dēļ pārdevēja līgumslēdzējpuse ieguvusi mantu vairāk nekā ceturtdaļmiljona eiro vērtībā, kuru realizējot tiks iegūti noziedzīgi līdzekļi īpaši lielos apmēros, kas var tikt izlietoti arī terorisma finansēšanai."

Znotiņai adresētajā sūdzībā arī īpaši norādīts uz viņas vadītā dienesta neizprotamu saudzīgu attieksmi pret ziņojumā minēto kredītiestādi un līzinga kompāniju: "Atstāts bez vērības, ka bez SIA Swedbank Līzings rakstiskām piekrišanām, klienta un darījuma akceptiem mēs nekad nesūtītu preci Francijas uzņēmumam, paredzot 90 dienu pēcapmaksu. Dīvaini, ka ne a/s Swedbank, ne arī SIA Swedbank Līzings nesaskatīja nekādus riskus piešķirt šādu finansējumu uz tik ilgu termiņu, ja vien kāda tur strādājošā persona arī nav saistīta ar šo krāpšanu."

Savukārt iesniegumā Latvijas Ģenerālprokuratūrai, lūdzot aizstāvēt cietušā uzņēmuma tiesības un sniegt atbalstu šī noziedzīgā nodarījumā izmeklēšanā, atklāšanā un seku novēršanā, tā pārstāvis vēl skaidrāk ir norādījis arī uz bankas un līzinga kompānijas veiktajiem pārkāpumiem: "SIA Swedbank Līzings un a/s Swedbank, tiecoties pēc ātras un vieglas peļņas, paziņojot par pircēja apstiprināšanu, nav veikuši un dokumentējuši starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, nav veikuši un dokumentējuši šī klienta un tā pārstāvju pārbaudi sankciju sarakstos, nav ziņojuši Finanšu izlūkošanas dienestam par neparastu vai aizdomīgu finanšu darījumu, kas pretējā gadījumā izslēgtu šādas krāpnieciskas shēmas īstenošanu."


Iesniegumus pārsūta tālāk

Taču šīs sūdzības un aizvien jaunie iesniegumi nekādu rezultātu nav devuši, tieši pretēji – gan Finanšu izlūkošanas dienests, gan citas tiesībsargāšanas iestādes turpinājušas "pārfutbolēt" uzņēmuma iesniegumus. "Visā šajā laika periodā nesaņemam pilnīgi nekādu atbalstu un pretimnākšanu ne no vienas valsts tiesībaizsardzības iestādes puses. Tieši otrādi – visas iestādes, kur vēršamies, cenšas pārsūtīt mūsu iesnieguma lietu kādai citai iestādei, lai tikai nevajadzētu apgrūtināt sevi ar darbu. Nevienai no šīm iestādēm pat neinteresē tie fakti, ko saviem spēkiem un līdzekļiem mums izdevies noskaidrot, tai skaitā iespējamās aizdomās turamās personas, no kurām vismaz viena darbojas tepat Latvijā, turpinot sekmīgu sadarbību ar to pašu SIA Swedbank Līzings," norādīts uzņēmuma iesniegumā Ģenerālprokuratūrai.

Advokāts Močuļskis Dienai stāsta, ka, redzot šo neieinteresētību un bezdarbību, pavasarī nācies doties pat uz Itālijas epidēmijas skarto rajonu, lai Itālijas Finanšu policija uzsāktās izmeklēšanas ietvaros aizturētu kravu, bet bez aktīvas sadarbības no Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu puses arī šeit uz rezultātiem ir grūti cerēt.

Močuļskis norāda, ka Itālijas policijai būtu ļoti nepieciešama sadarbība no Latvijas puses, bet ne jau ar Valsts policijas Siguldas iecirkņa inspektoru, kuram Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde pārsūtījusi uzņēmuma iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu sakarā ar notikušo krāpšanu. 

"Tiekoties ar Ekonomikas policijas vadību, saņēmām ieteikumu vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, kuram ir iespējas tiešai sadarbībai ar Itālijas Finanšu policiju, bet rezultātā saņemam atbildi, ka mūsu iesniegums atkal kaut kur tiek pārsūtīts," skaidro Močuļskis. "Rodas iespaids, ka starptautiskā sadarbība finanšu un ekonomisko noziegumu atklāšanā un novēršanā darbojas attiecībā uz vienām personām, bet attiecībā uz citām tā vienkārši neeksistē. Kamēr notiek šī bezdarbība no valsts iestāžu puses, a/s Swedbank nesodīti ņem nost no uzņēmuma konta visus tajā ienākošos līdzekļus, lai segtu arī tos zaudējumus, kuri radušies viņu darbinieku vainas dēļ."


FID šoreiz klusē

Tikai vairākus mēnešus pēc notikušā, šā gada jūnija vidū, cietušā uzņēmuma pārstāvis ir pirmoreiz aicināts sniegt liecības – turklāt nevis uz Finanšu izlūkošanas dienestu vai Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, bet gan uz Valsts policijas Siguldas iecirkni, kuram nav īpašu starptautiskās sadarbības iespēju un prakses.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde oficiāli paziņojusi, ka tā izvērtējot saņemto informāciju un līdzekļu legalizācijas riskus, lai nepieciešamības gadījumā pēc ārkārtējās situācijas valstī saistībā ar Covid-19 beigām veiktu SIA Swedbank Līzings likuma prasību izpildes pārbaudi.

Pati banka un līzinga kompānija saskaņā ar likuma normām savus klientus nekomentē, un arī Finanšu izlūkošanas dienests un tā vadītāja Znotiņa, kas reizēm vieni paši vai sadarbībā ar Valsts policiju publisko ļoti detalizētu informāciju par savām darbībām, šoreiz par savas rīcības – vai, pareizāk, tās neesamības – iemesliem klusē.

Kādu tieši iemeslu dēļ Finanšu izlūkošanas dienests nereaģēja uz uzņēmuma iesniegumu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un kuras konkrētās iestādes amatpersonas pieņēma lēmumu nereaģēt uz šo iesniegumu? Viss, ko uz šiem jautājumiem atbild citkārt runīgā dienesta vadība, ir – Finanšu izlūkošanas dienests neesot tiesīgs sniegt pieprasīto informāciju par trešo personu iesniegumiem.

Top komentāri

Krējums Saldais
K
Lasot Rodas Sajūta, ka Nabaga uzņēmējs - vēl joprojām nesaprot, ka tādi kantori, kuros strādā Znotiņas domāti Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju gremdēšanai nevis atbalstam.
Z Līvmane
Z
Vienkārši imitē darbības..
R
R
Tas taču skaidrs, ka Swedbank un tās līzingi, kā Arī FID ar visām Znotiņām, VID, Fin un Ekonom. policija var tikai šantažēt šīs valsteles iedzīvotājus un firmas, bet nekad neķersies klāt Francijas vai Itālijas firmām vai personām. Savējiem jau sen būtu, aizsedzoties aiz terorisma finansēšanas ,,vīģes lapas'', arestēti konti, izkratīti no galvas līdz kājām, atņemta manta un īpašumi pat bez pierādīšanas. Pietiktu tikai ar aizdomām un izdomājumiem.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas