Internetbankas lietošana kļūs drošāka

Pirms gada - 2015.gada jūlijā - Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK) apstiprināja grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku informācijas sistēmu drošības normatīvajos noteikumos, paredzot jaunas prasības kredītiestādēm interneta maksājumu drošības pilnveidošanai. Šāda soļa nepieciešamību noteica vēl 2014.gadā pieņemtās Eiropas banku iestādes vadlīnijas par interneta maksājumu drošību. Ņemot vērā, ka cita starpā vadlīnijās ir arī sadaļa par drošu klienta autentifikāciju, kredītiestādēm nākas domāt par savas drošības sistēmas pilnveidošanu, bet internetbanku lietotājiem jāpierod pie stingrākām identifikācijas prasībām.Jāatzīst, ka liela daļa internetbanku lietotāju nejūtas drošībā. Saskaņā ar 2015.gadā Kaspersky Lab un _B2B__ International _veiktās aptaujas datiem, praktiski puse jeb 49% internetbanku lietotāju jūtas neaizsargāti, savukārt 46% uzskata, ka drošāk ir apmeklēt banku filiāles, nekā veikt maksājumus tiešsaistē. "OMD Snapshots" 2014.gada aptauja liecina - 74% Latvijas iedzīvotāju interneta vidē vissvarīgākais faktors ir droša internetbankas lietošana. Par kiberdrošību bažīgi ir arī ES iedzīvotāji. 2013.gadā veiktā Eirobarometra aptauja rādīja – 76% interneta lietotāju domā, ka risks kļūt par kibernoziegumā cietušo palielinās. Pēc Eiropas Parlamenta informācijas kibernoziegumi katru gadu rada apmēram 400 miljardu dolāru lielus zaudējumus. Šis skaitlis ietver arī zādzības no banku kontiem. Lai arī oficiālas statistikas nav, tomēr nereti nācies dzirdēt par gadījumiem, kad no cilvēku banku kontiem regulāri pazudušas nelielas naudas summas. Turklāt ja mēnesī šādā veidā pazūd apmēram 10 eiro, cilvēks to visbiežāk nemaz nepamana. Bet ja desmit eiro mēnesī pazūd tūkstotim internetbankas lietotāju vai desmit tūkstošiem? No 2017.gada 1.aprīļa situācijai vajadzētu mainīties, jo no šī datuma bankām būs jāievieš risinājumi drošai divu faktoru klientu autentifikācijai internetbankā. Ko tas nozīmēs internetbanku lietotājiem?FKTK galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upleja uzsver, ka banku drošību sistēmu pilnveidošana nepieciešama tādēļ, lai krāpnieki nevarētu saimniekot ne fizisko, ne arī juridisko personu banku kontos. Arī Latvijas komercbanku asociācija iepriekš atzinusi, ka līdz ar informāciju tehnoloģiju attīstību vienlaikus attīstās arī atsevišķu personu vai grupu vēlmes izmantot šīs iespējas negodprātīgiem mērķiem. Pēc stingrās autentifikācijas ieviešanas, kas ietver vismaz vienu unikālu autentifikācijas veidu, nesankcionētu maksājumu veikšana no citas personas internetbankas kļūs praktiski neiespējama. Kas mainīsies? Ar kodu karti vien, uz kuras uzdrukāti vairāki desmiti jau gatavu pieejas kodu, vairs nepietiks, un tās tiks aizstātas ar citiem identifikācijas veidiem, kur katru reizi tiks izmantots unikāls pieejas kods.Ieva Upleja norāda, ka katra banka meklē savus risinājumus individuālo klientu apkalpošanai. Piemēram, banka varētu lūgt klientam norādīt mobilā tālruņa numuru, uz kuru, veicot pārskaitījumu internetbankā, automātiski tiktu nosūtīts unikālais kods. Risinājumu skaitā varētu būt arī kodu kalkulatora ģenerēts vienreiz lietojams kods vai telefona aplikācijas ģenerēts unikāls kods, vai arī cits minētajām drošības prasībām atbilstošs risinājums, ko izstrādās individuāli katrs tirgus dalībnieks.Cilvēkiem, kuri jau tagad darījumiem internetbankā izmanto kodu kalkulatorus, jaunā kārtība nekādas grūtības neradīs, jo viņiem nekas nemainīsies. Arī cilvēkiem, kuri internetbanku izmanto galvenokārt dažādu ikmēneša maksājumu veikšanai, no kodu kartēm šķirties nenāksies. Sākumā būs vienīgi jāizveido tā sauktais baltais saraksts (white list), kurā cilvēks pats definēs savu regulāro pārskaitījumu sarakstu. Piemēram, komunālie maksājumi, elektrības, gāzes, telefonu rēķinu apmaksa utml. Šajā sarakstā tāpat var iekļaut pārskaitījumus ģimenes locekļu starpā. Ar kodu karti pietiks arī nelieliem darījumiem līdz 30 eiro apmēram. Savukārt ja radīsies nepieciešamība veikt lielāku pārskaitījumu, kas attiecīgajam kodu kartes lietotājam nav tipisks, viņam nāksies sazināties ar banku.Dažās lielajās bankās jau tagad notiek kodu kartes pakāpeniska aizstāšana ar drošākiem risinājumiem – mobilo aplikāciju vai kodu kalkulatoru.