Lai gan mazumtirgotāji pakāpeniski ievieš noteikumos par ražotājvalsts norādīšanu iekļautās prasības, nebūt ne visi godprātīgi un pilnvērtīgi pieiet prasību ieviešanai pēc būtības. Tā secinājuši Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji, kuri kopš 2024. gada 1. septembra sešu mēnešu garumā aktīvi sekoja līdzi tam, kā mazumtirgotāji, kopš stājušies spēkā jaunie noteikumi, ievieš pārtikas produktu izcelsmes valsts norādīšanas prasības.
Ne vienmēr sakrīt
Tiesa gan, ne vienmēr produkta izcelsmes valsts un ražotājvalsts sakrīt. Piemēram, ir grauzdētas kafijas pupiņas, uz kuru iepakojuma rakstīts, ka ražotājvalsts ir Igaunija, bet produkta izcelsme – «ārpus Eiropas Savienības». LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis Dienai skaidro, ka uz cenu zīmes jānorāda tā valsts, kas rakstīta piegādes dokumentos. Tiesa, arī šajā gadījumā nav izslēgta situācija, kad ražotājs izcelsmi norādījis tikai "Eiropas Savienība" vai "ārpus Eiropas Savienības", valsti nekonkretizējot, un šinī gadījumā parādās uzraksti, ka ražotājvalsts nav zināma, kā tas nedrīkstētu būt. G. Gūtmanis uzsver, ka Eiropas Savienība nav valsts un ar tās norādīšanu vien nepietiek.
Pērn pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, šo noteikumu
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 11. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00