Viņš skaidroja, ka, gatavojoties dabasgāzes tirgus atvēršanai Latvijā, kā arī pirmo reizi izmēģinot trešo pušu pieejas tiesības gāzes transportēšanas infrastruktūrai, Latvenergo ir gatava pēc iespējās ātrāk, jau šajā apkures sezonā, veikt testa darījumus, lai pārliecinātos par sistēmas darbības funkcionēšanu.
"Ja nebūs juridisku šķēršļu dabasgāzes piegādes veikšanai no Lietuvas, energokompānija rīkosies operatīvi jauna darījuma īstenošanai, jo svarīgi iegūt iespēju pirkt noteiktu gāzes apjomu līdz šā gada martam, kad ir lielākais pieprasījums pēc siltuma, un attiecīgi lielāks ir arī Latvenergo gāzes patēriņš," informēja Siksnis un piebilda, ka Latvenergo kā lielākajam dabasgāzes izmantotājam Latvijā ir svarīgi kurināmo resursu iegūt par iespējami zemāko cenu.
Latvenergo jau pagājušā gada rudenī bija gatavs testa darījumam ar Lietuvas gāzes tirgotāju Litgas, taču tad nebija iespējams izmantot AS Latvijas Gāze cauruļvadu sistēmu gāzes transportēšanai.
Darījums paredzēja Latvenergo komerciāli izdevīga konkrēta apjoma gāzes piegādi noteiktā laikā 2015.gada decembrī. Patlaban darījums vairs nav spēkā, tādēļ tagad par piegādi no Lietuvas jāsāk jaunas sarunas ar aktuālajiem nosacījumiem, kur galvenais ir resursa cena, kā arī transportēšanas maksa un Klaipēdas termināļa specifiskās izmaksas.
Kā ziņots, Latvenergo lūdza Latvijas Gāzei (LG) rast iespēju no 2015.gada decembra izmantot dabasgāzes pārvades infrastruktūru, lai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē varētu piegādāt gāzi no Lietuvas. LG, balstoties uz ekskluzivitātes tiesībām, nolēma neļaut "Latvenergo" izmantot gāzes pārvades infrastruktūru.
Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis atzina, ka Latvenergo no Lietuvas saņēma izdevīgāku gāzes cenas piedāvājumu nekā no Latvijas. Lietuviešu piedāvātā gāze par 1000 kubikmetriem bijusi par aptuveni desmit eiro lētāka.
Jau ziņots, ka Augstākā tiesa (AT) šonedēļ atcēla lēmumu par pagaidu aizsardzību lietā, kura ierosināta pēc LG pieteikuma par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 10.septembrī pieņemtajiem dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumiem, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem. Līdz ar to noraidīts LG lūgums par pagaidu aizsardzības piemērošanu. Lēmums nav pārsūdzams.
SPRK skaidroja, ka minētais lēmums paredz - regulatora izdotie dabasgāzes pārvades un krātuves lietošanas noteikumi kā ārējie normatīvie akti ir spēkā pilnā apjomā.
"Augstākā tiesa ir atzinusi, ka minētie noteikumi ir normatīvie akti, nevis administratīvie akti. Šāds atzinums ir būtisks no dabasgāzes infrastruktūras lietotāju viedokļa, jo dod tiem lielāku tiesisko paļāvību, kā arī apstiprina SPRK pilnvaras noteikt noteikumu saturu. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka Regulators ir izdevis likuma deleģējumam atbilstošus noteikumus," pauda SPRK.
Taču LG preses sekretārs Vinsents Makaris aģentūrai LETA atzina, ka Augstākās tiesas lēmums "nav par būtību", bet gan procedūru, proti, ka konkrētā lēmuma apstrīdēšana nebija Administratīvās tiesas kompetencē.
"Pati lietas būtība nav mainījusies. Regulators pretrunā Enerģētikas likumam un privatizācijas līgumiem centās atvērt dabasgāzes tirgu. Valstij ir saistoši privatizācijas līgumi līdz 2017.gada 3.aprīlim, un tie ir jāievēro. Gluži tāpat kā mūsu investori ir ievērojuši savus pienākumus, kas tika uzlikti šajos līgumos," sacīja Makaris un piebilda, ka LG pēc Augstākās tiesas lēmuma vēl lems par tālāko rīcību.