Jāņi aizvadīti bez īpašiem starpgadījumiem

Jāņu īstā jēga ir PAVISAM aizmirsta : šie ir svēti par dzīvības uzvaru pār nāvi, uz ko cer visas tautas un katrs cilvēks... Tamlīdzīgi kulti bijuši senatnē un tie ir atdzimstošo dievību kulti (Dumuzi, Ozīriss,Tammuzs Dionīss) arī senajiem baltiem tādi ir bijuši - vājas atskaņas par tie samanāmas Jāņos). Cilvēki visos laikos tiekušies pēc Dieva un cerējuši, ka Dievs varētu pie tiem atnākt (kā cilvēks) un solidarizēties visā - arī nāvē. Taču pēc tam (tā kā Viņš ir nemirstīgs) - Dievs, kurš bija tapis par cilvēku - tomēr augšāmceltos. Notiktu Dieva salīdzināšanās, izlīgšana ar cilvēku un arī cilvēkam būtu cerība uz atdzimšanu (jo Dievs pieņemdams cilvēka veidolu tādā veidā pārveidotu, izlabotu cilvēka grēcīgo būtību) Taču Jēzus Kristus misijā tas patiešam arī NOTIEK. Dievs ir atnācis uz šo zemi vienreiz un VISAS cilvēku ilgas IR piepildītas. Par to ir vērts priecāties Jāņu dienā - Jāņa Kristītāja svētkos, kuri saplūduši Latvijā ar senākajiem indoeiropiešu ticējumiem un rituālu tradīcijām... (Starp citu - vēlāk jauni kultu par Dieva atnākšanu ar šādu ievirzi nav radušies.) Bet vecie kulti pamazām iznīka vai pārvērtās orģijas, auglības rituālos. Pazuda dziļā jēga (par dzīvības uzvaru pār nāvi)! Palika tikai prieks par dabas auglību - vasaras vidū, ko tiecās vēl veicināt ar maģiju - no šejienes dažādas trakulība un seksuālā izlaidība, kas saistās ar šāda tipa svētkiem. Savukārt mūsdienās degradācija jau nonākusi tik tālu, ka latvieši dzer šņabi, dedzina riepas, ēd šašlikus un lopojas - turpinādami uzskatīt, ka apliecina nez kādu nacionālismu :))