JV un AP lūgs Satversmes tiesu vērtēt Stambulas konvencijas atbilstību Latvijas pamatlikumam

Stambulas konvencija jau pirms laba laika ir sagatavota ratificēšanai Saeimā, taču premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir atzinis, ka procesa pabeigšanai parlamentā trūkst balsu vairākuma. Premjers ir atzīmējis, ka daļa Latvijas sabiedrības nav pilnībā izpratusi vai pat pārpratusi konvencijas mērķi, proti, izskausts vardarbību pret sievietēm, konvencijas mērķi traktējot citādāk.

Stambulas konvencijas ratificēšana ir radījusi publisku viedokļu apmaiņu, kurā no politisko spēku un baznīcu pārstāvjiem, kā arī ekspertiem izskan pretēji viedokļi par šīs konvencijas mērķiem, saturu un nepieciešamību. Konvencijas noliedzēji uzskata, ka tajā maskētā veidā tiekot sniegts mākslīgi konstruēts sociālās dzimtes jēdziens, sabiedrībai tiekot piedāvātas ideoloģiskas nostādnes, kas neesot savienojamas ar dabisko cilvēka tiesību jēdzienu, un tiekot mēģināts konstruēt mākslīgu viedokli par vīrieti un sievieti.

Saskaņā ar likumu Saeimas deputātiem ir tiesības vērsties ST par Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei, ja pieteikumu paraksta vismaz 20 parlamentārieši. Pieteikumu ST sagatavojusi JV frakcija, bet 13 AP deputāti to atbalstījuši.

Pieteikumu parakstījušie deputāti uzskata, ka bez ST iesaistes varētu būt apgrūtināta lemšana par konvencijas ratifikāciju Saeimā, ņemot vērā, ka vislielākās debates, tostarp juridiskie argumenti, līdz šim bijušas par atsevišķu konvencijā iekļauto tiesību normu atbilstību Latvijas pamatlikumam. Visaptverošu izvērtējumu par to varot sniegt vienīgi ST, kuras skaidrojums nodrošināšot, ka Saeima, vēlāk lemjot par konvencijas ratifikāciju, pieņem Satversmei atbilstošu līgumu.

"Latvija ir Eiropas Savienības pilntiesīga dalībvalsts un mums būtu jādara viss iespējamais, lai šī Eiropas Padomes konvencija tiktu ratificēta un Latvija pievienotos visām tām valstīm, kas cīnās ar dokumentā identificētajām problēmām. JV konvenciju vairākkārt ir mēģinājusi virzīt ratifikācijai Saeimā, bet mūsu kolēģi ir iebilduši, ka tā neatbilst Latvijas Satversmei. Šo argumentu kvalificēti var novērtēt vienīgi ST, tādēļ tās atzinums būs svarīgs elements dokumenta virzībai uz ratifikāciju Saeimā," partijas rīcību skaidrojis Vienotības valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Uz JV pārgājusī Saeimas deputāte Anda Čakša piebildusi, ka vēlas panākt konvencijas ratifikāciju, jo iestājoties par dzimumu līdztiesību un pret vardarbību visdažādākajās tās izpausmēs. "Vardarbība pret bērniem un sievietēm, vardarbība ģimenē Latvijā ir problēma, no kuras cieš ap 30% sieviešu. Lai arī daudzkārt ir apgalvots, ka Latvijā ar cīņu pret vardarbību viss ir kārtībā, jo mums netrūkst likumdošanas un citu juridisko aktu, kas šīs lietas regulē, uzskatu, ka vienmēr var darīt vēl vairāk, lai valsts apliecinātu savu patiesu gribu izskaust vardarbību. Manuprāt, pievienošanās Eiropas Padomes konvencijai būtu šāds patiesas gribas apliecinājums, vienlaikus es respektēju nepieciešamību izvērtēt juridiskās nianses, tādēļ ceru, ka ST pieņems izskatīšanai Saeimas deputātu pieteikumu un sniegs objektīvus un profesionālus secinājumus par konvencijas atbilstību Latvijas pamatlikumam," teikusi politiķe. 

AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts piebildis, ka iesniegums ST tapis, "lai kliedētu mītus un aizspriedumus un iegūtu pārliecinošu konstitucionālu viedokli".

"AP vienmēr iestājusies par konvencijas ratifikāciju parlamentā. Esmu pārliecināts, ka tam nepretotos arī mūsu pamatlikuma autori, jo, pateicoties iekļaujošai iekārtai un universālai līdztiesībai, Latvijas Republika jau savā piedzimšanas brīdī bija viena no modernākajām un progresīvākajām valstīm. Mūsu Satversme vēl arvien ir gana iekļaujoša un laika garam atbilstoša, tāpēc nevietā ir mēģinājumi to izmantot kā aizbildinājumu, lai Eiropas Padomes konvenciju neratificētu. Mums ir jāsper šis simboliskais solis solidāras, humānas un atvērtas sabiedrības virzienā," piebildis Pavļuts. 

Eiropas Padome konvenciju par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu pieņēma 2011.gada 11.maijā, un tās nolūks ir mudināt valstis darīt visu iespējamo, tai skaitā pieņemt nepieciešamos normatīvos aktus, lai aizsargātu ikviena, īpaši sieviešu, tiesības uz dzīvi bez vardarbības gan sabiedriskajā, gan privātajā dzīvē.

Kā uzsver JV, konvencijai ir pieci mērķi, tostarp aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības, to novērst un izskaust, sekmēt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību, tostarp nodrošinot sieviešu tiesību un iespēju paplašināšanu, izstrādāt visaptverošu sistēmu, lai aizsargātu no vardarbības ģimenē cietušos upurus un viņiem palīdzētu, veicināt starptautisku sadarbību šādas vardarbības izskaušanai, kā arī nodrošināt atbalstu nevalstisko organizāciju un tiesībaizsardzības institūciju efektīvai sadarbībai, izskaužot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. 

Latvija Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu parakstīja 2016.gada pavasarī pēc attiecīga Ministru kabineta lēmuma un deleģējuma labklājības ministram. Eiropas Parlaments pērnā gada nogalē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Eiropas Savienības dalībvalstis, kas konvenciju līdz šim ir tikai parakstījušas, nekavēties ar tās ratifikāciju. Šajā rezolūcijā kā viena no valstīm bija minēta arī Latvija.