Ideja par 2015.gadā likvidētās vidusskolas izmantošanu iespējamiem patvēruma meklētājiem nav jaunums. LETA jau rakstīja, ka bijušās skolas telpas drīz vien pēc skolas likvidēšanas izskatīja kā variantu ārzemnieku izvietošanai. Tolaik ES bija panākta vienošanās par imigrantu sadalīšanu ES dalībvalstu vidū un Latvija bija apņēmusies pārvietot aptuveni 500 patvēruma meklētājus no Eiropas dienvidvalstīm. Paralēli Latvijā patvēruma meklētāji nokļuva, nelikumīgi šķērsojot valsts austrumu robežu.
2015.gadā IeM tomēr atteicās no idejas patvēruma meklētājus izmitināt Skrundā.
Bijusī Skrundas profesionālā vidusskola atrodas vairākus kilometrus ārpus Skrundas centra, autoceļa Skrunda-Ezere malā.
Pagājušajā nedēļā iekšlietu resora amatpersonas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina, ka pēdējā laikā Valsts robežsardze nav konstatējusi ārzemnieku grupas, kas būtu nekontrolēti šķērsojušas Latvijas-Baltkrievijas robežu, tomēr iekšlietu resors joprojām meklē rezerves telpas, ja tomēr nelegālās imigrācijas spiediens pastiprinātos un daļai ārzemnieku izdotos iekļūt Latvijā.
Iepriekš izskanēja, ka viens no variantiem būtu bijusī Ezersalas speciālās pamatskolas ēka Ludzas novadā, taču vēlāk šīs telpas tomēr atzītas par nederīgām.
Saeimas komisijā amatpersonas atzina, ka patlaban Valsts robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izmitināšanas centru kapacitāte ir sasniegusi maksimumu.
IeM Operatīvās vadības centra (OVC) sēdēs piedalās arī pašvaldību pārstāvji, un viens no darbakārtības jautājumiem ir papildu telpas aizturētajiem ārzemniekiem.
IeM ir saņēmusi vairākus piedāvājumus, taču tādas telpas, kuras izmantojamas uzreiz maksimāli īsā laikā, nav sameklētas. "Katrā ziņā intensīvi strādājam," Saeimas komisijā norādīja IeM valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis.
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts deputātus pagājušajā nedēļā arī informēja, ka robežsardze ir gatava gaidāmajai ziemai. Viņš atkārtoja jau iepriekš aģentūrai LETA pausto, ka ierasti nelegālās imigrācijas spiediens auksto gadalaiku mēnešos mazinās, taču patlaban uz Latvijas-Baltkrievijas robežas notiekošais nav klasiska situācija.
Savukārt Bekmanis piebilda, ka ir jāskatās, kā turpmāk rīkosies Baltkrievijas režīms, un vai tas nemēģinās spekulēt uz Latvijas humāno pieeju pieļaut izņēmumus robežas šķērsošanai.
Kopš 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 1299 cilvēki.
Par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizvadītajā diennaktī aizturēto personu nav.
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana 38 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 390 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.
Amatpersonas norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.
Patvēruma pieteikums automātiski nenozīmē, ka Latvija ārzemniekam piešķirs patvēruma statusu. Izskatot, patvēruma pieteikumu, varas iestādes lemj vai piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu. Lēmuma pieņemšanas procedūra var prasīt vairākus mēnešus.