Kampara paziņojumi radījuši airBaltic 25 mlj. latu zaudējumus

Pēc paziņojuma biļešu tirdzniecība būtiski samazinājusies - par 70 000 biļešu, un kopumā tas radījis aptuveni piecus miljonus latu lielus zaudējumus.Nosacījumu maiņa jaunu lidsabiedrības lidmašīnu iegādei radījusi vairāk nekā 20 miljonu latu zaudējumus.Kā ziņots, jūnijā Latvijas Radio ekonomikas ministrs Kampars paziņoja, ka problēmas aviokompānijā "airBaltic" būtu jārisina, "agresīvā veidā pārņemot informācijas pieejamību un operatīvo menedžmentu" no pašreizējās kompānijas vadības.Lai arī Kampars vairākkārt uzsvēra, ka "airBaltic" jautājums ir satiksmes ministra Auguļa kompetencē un nozares ministram jāpiedāvā problēmas risinājums, viņš turpināja kritizēt notiekošo "airBaltic" un neatsauca iepriekš sabiedrībā skaļu rezonansi izraisījušo paziņojumu, ka aviokompānijai draud maksātnespēja, jo pirmajos piecos mēnešos tai bijuši 18 miljonu latu zaudējumi.Pēc ekonomikas ministra domām, viss liecina, ka "airBaltic" vadība darbojas savās, nevis kompānijas interesēs.Kā ziņots, šodien preses konferencē satiksmes ministrs arī paziņoja, ka Ministru kabinetam rīt, 23.augustā, jāizlemj, kā palielināt Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") pamatkapitālu, lai dotu signālu nozarei, kompānijai, kreditoriem un sadarbības partneriem, ka valdība saprot kompānijas svarīgumu valstī un plāno tās darbību stabilizēt.63 miljoni latu esot nepieciešamais ieguldījums pamatkapitālā, līdz ar to jāizlemj, vai nu valstij ieguldīt pusi no šīs summas, vai jālemj par papildu akciju emisiju. Ja tas tikšot izdarīts, kompānija varot turpmāko gadu strādāt, un auditori var sniegt atzinumu par 2010.gadu un nākotnes darbību.Lēmums esot jāpieņem ātri, jo kompānijai esot dārgi aizņemties un aizņēmumi katru dienu nesot zaudējumus. Augulis uzskata, ka galvenais ir tas, lai kompānija nezaudētu valsts daļu akciju vērtību. Viņš gan pieļāva, ka kāds varbūt, mērķtiecīgi novilcinot laiku un nepieņemot lēmumu, cenšas to izdarīt.Kā ziņots, premjers Valdis Dombrovskis (V) 17.augustā parakstījis satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS) adresētu rezolūciju, kurā uzskaitīti darbi, kas jāizdara saistībā ar aviosabiedrību "airBaltic", un dokumenti, kas jāiesniedz, aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke. Pēc viņa vārdiem, runa ir par uzdevumiem un dokumentiem, kas jau tikuši minēti iepriekš, tostarp nepieciešams auditēts pagājušā gada pārskats un protokollēmums, lai valdība varētu lemt par tālāko rīcību.19.augustā premjers bija izskatījis Satiksmes ministrijas (SM) iesniegtos dokumentus par situāciju nacionālajā aviosabiedrībā "airBaltic", taču viņš uzskata, ka vairāku būtisku dokumentu joprojām trūkst, aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.Tostarp nav iesniegts valdības lēmuma projekts, kurā skaidri norādīts SM kā par nozari atbildīgās ministrijas piedāvātais risinājums, nav iesniegts "airBaltic" vadītāja Bertolta Flika darbības izvērtējums pēc būtības, pamatojums, kāpēc "airBaltic" saimnieciskās darbības rezultāti būtiski atšķiras no iepriekš plānotajiem, un SM kā valsts kapitāldaļu turētājas viedoklis, vai Fliks turpina baudīt vairākuma akcionāru uzticību. Nav iesniegts arī "airBaltic" auditētais gada pārskats, kas nepieciešams, lai valdībai būtu pilnīga un patiesa informācija par uzņēmuma finansiālo stāvokli un saistībām.Premjers norāda, ka līdz ar to satiksmes ministrs vēl joprojām nav pēc būtības izpildījis valdības un Ministru prezidenta rezolūcijā noteiktos uzdevumus.Komentējot Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvju teikto, ka auditori nesniedz atzinumu, kamēr akcionāri nav pieņēmuši lēmumu par aviosabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, Panke teica, ka valdībai, pēc premjera domām, vajadzīga pilna finanšu informācija, tostarp auditēts gada pārskats.Panke arī informēja, ka premjers nav piedalījies sanāksmēs, kurās būtu runāts par valstij piederošo "airBaltic" akciju pārdošanu par 30 miljoniem latu. Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V) aģentūrai LETA norādīja, ka šādās sarunās nav piedalījušies. Viņi arī atturējās komentēt, kādu risinājumu "airBaltic" jautājumā atbalsta, uzsverot, ka viņiem nav informācijas par piedāvājumiem.Finanšu ministrs Andris Vilks (V), vaicāts, kā par valsts finansēm atbildīgais ministrs redz iespēju valstij ieguldīt līdzekļus aviosabiedrībā, ar preses sekretāres Aigas Aizpurietes starpniecību norādīja, ka neatbalsta jebkuru nepārdomātu ieguldījumu un nepieciešami pamatoti un aprēķinos balstīti pierādījumi par atdevi no šīs naudas. Viņš arī norāda, ka no SM jāsaņem precīzi dati par uzņēmumu un tikai tad varēs lemt.Satiksmes ministra Auguļa padomnieks Artis Stucka aģentūrai LETA norādīja, ka visu valstij piederošo akciju pārdošana būtu neiespējama, jo tad "airBaltic" zaudētu nacionālās aviokompānijas statusu un zaudētu priekšrocības lidojumiem uz NVS valstīm. "Ja kādi ministri par to sprieduši, tad viņi neko nesaprot no aviācijas," uzskata ministra padomnieks.Pēc viņa teiktā, optimālākais risinājums būtu valstij saglabāt savā īpašumā 25,01% "airBaltic" akciju, ko ieteikuši arī eksperti. Īstenojot šo risinājumu, aviosabiedrības pamatkapitāls tiktu palielināts, taču valstij finansiāls ieguldījums nebūtu jāveic, teica Stucka.Kā ziņots, SM saņēmusi neauditētu, bet "airBaltic" vadītāja Flika parakstītu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā. Uzņēmums arī vairākkārt norādījis uz nepieciešamību steidzami lemt par pamatkapitāla palielināšanu."Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".