Kā skaidroja vēstniecībā, Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans šo jautājumu nesen apspriedis arī ar Kanādas medijiem. Kanādas bruņotie spēki aktīvi konsultējas ar Latviju un citiem NATO sabiedrotajiem par visiem plānotā karaspēka izvietošanas aspektiem. "Tostarp mēs esam gatavi atbildēt uz dezinformāciju un citiem potenciālajiem izaicinājumiem, ja un kad tādi būtu," apliecināja vēstniecībā.
Kā skaidroja Kanādas vēstniecības pārstāvji, Kanādas karavīru plānotā klātbūtne ir viena no daudzām pieaugošās sadarbības jomām ar Latviju. "Kopā strādāsim līdzās ar citiem mūsu NATO sabiedrotajiem, lai demonstrētu savu vienotību, solidaritāti un apņēmību," uzsvēra vēstniecībā.
LETA jau vēstīja, ka pēc ASV prezidenta vēlēšanām un Eiropas Parlamenta (EP) balsojuma par rezolūciju, kurā dalībvalstis aicinātas cīnīties ar propagandu, būtiski pieaugusi pret Baltijas valstīm vērstā Krievijas dezinformācija.
Kā aģentūrai LETA iepriekš apliecināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), NATO un Eiropas Savienībā (ES) noskaņojums attiecībā uz propagandas problēmu beidzot ir radikāli mainījies un dalībvalstis aktīvi meklē risinājumus pretpasākumiem, kaut arī dažām valstīm šī "pamošanās" ir bijusi diezgan sāpīga.
"Ja salīdzinām to noskaņojumu, kāds NATO un ES bija pirms diviem gadiem, kad par propagandu un informācijas karu runāja Baltijas valstis un Polija, bet mums tika atgādināts par preses brīvību un tādām lietām, tad es teiktu, ka noskaņojums tagad ir radikāli mainījies," iepriekš izteicās ministrs.
"Tagad visi gan NATO, gan ES ietvaros daudz runā par to, ka mēs faktiski esam divu lielu izaicinājumu priekšā: viens ir propaganda un informācijas karš un otrs - kiberuzbrukumi. Bieži vien abas šīs metodes tiek lieliski kombinētas kopā, piemēram, uzlaužot kādu e-pastu un palaižot to presē, kā mēs to redzējām ASV kampaņas laikā. Valstis, kurās ir bijušas vēlēšanas vai kādi citi politiski procesi, ir skaidri identificējušas šos jautājumus kā problēmu."