Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 30. decembris
Daniela, Dāniels, Dāvids, Dāvis

Kariņš: Jābeidz cerēt, ka ES būs mūžam slaucama govs

Latvijai nevajadzētu cerēt, ka pēc Brexit nesaruks Eiropas Savienības (ES) budžets un turpināsim saņemt tādu pat Eiropas fondu naudas pieplūdumu kā līdz šim, intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība).

Politiķis skaidroja, ka Latvijas mērķim būtu jābūt kļūt par naudas iemaksātāju ES budžetā, vienlaikus atbrīvojoties no mentalitātes, ka valstij kaut kas pienākas tāpat vien. Deputāts vērsa uzmanību, ka tie, kas vēlas vairāk naudas budžetā, ir EP un saņēmējvalstis, bet tās ir tikai cerības, tāpēc jāapzinās, ka pēc 2020.gada līdzekļu būs mazāk un Latvijai ir laiks apdomāt, vai tā nauda, kas valstij ir bijusi pieejama, ir izmantota racionāli, vai drīzāk izsaimniekota.

"Es uzskatu, ka tā nav labi izmantota. Gadiem ilgi notikusi plēšanās par maziem projektiem un valstī nav izbūvēti kārtīgi ceļi, kā tas ir izdarīts, piemēram, Polijā. Ja "Rail Baltica" nevarēs uzsākt tagad, projekts ies mums secen. Diemžēl rodas dziļš un spēcīgs iespaids, ka kaimiņvalstīs ir daļēji tas pats - iepirkumi tiek daļēji izsaimniekoti," pieļāva Kariņš.

ES daudzgadu budžeta kontekstā maksājošās dalībvalstis un to politiķi argumentē, ka ES dalībvalstu nauda netiek lietderīgi izmantota, proti, tiek izsaimniekota dažādos kohēzijas projektos, norādīja eiroparlamentārietis. Šī iemesla dēļ pastāv vēlme samazināt kohēzijas naudu un atvēlēt to vairāk zinātnei un attīstībai. Eiropa un pasaule virzās uz to, ka vienīgais veids, kā reāli var pelnīt naudu un konkurēt ar Ķīnu, ir ar prātu, teica eiroparlamentārietis.

Tomēr no šīs naudas vairāk nekā 90% paliek Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Somijā un citās bagātajās valstīs, bet tikai 3% no šiem fondiem nonāk Austrumeiropā, skaidroja EP deputāts. Pēc viņa domām, Latvija var nespēt šo naudu iegūt nesakārtotās izglītības un zinātnes sistēmas dēļ, savukārt Rietumos visa zinātne un infrastruktūra ir sakoncentrēta.

"Mūsu zinātnieki kā indivīdi piedalās projektos ārvalstīs, kamēr mēs nespējam šo naudu piesaistīt šeit, jo visi plēšas viens ar otru. Lai mēs varētu gūt lielākas priekšrocības un panākt, ka nākotnes Eiropas fondi turpina nākt uz Latviju, ir jāsamazina milzīgais institūtu skaits līdz desmit vai pieci, kas būtu spējīgi piedalīties un uzvarēt Eiropas konkurencē par šo naudu. Ir jāsaprot, ka neapvienot augstākās izglītības iestādes ir tas pats, kas parakstīt mums nāves spriedumu," pārliecību pauda Kariņš.

Top komentāri

Hūgo Vācietis
Bet...tad Latvijā ir jābūt Kārļa Ulmaņa tipa valdībai ! Tādai kura domātu par Latviju ! Pagaidām tādas nav bijušas ! Tad kad Liepājā tika būvētas >Cukurfabrika un Tosmare , Kārlis Ulmanis personīgi tur dzīvoja uz vietas {lai jebkuru kavēkli varētu momentā likvidēt} ! šitentās ''valdības" nevar kalpot pat par ēnām K.Ulmaņa valdībai !!!
cerētājs atradies!
c
Mācītājs atradies! Kariņš un viņa partija noveda Latviju līdz Veikmses stāsta ekonomiskajai katastrofai, bet pats Kariņs, būdams ekonomikas ministrs, 2005.gadā pieņēma bēdīgi slaveno OIK likumu un aizsāka šo gigantisko Latvijas izlaupīšanu. Jau vairāķ kā miljards eiro, kas nolaupīti un aizgājuši garām Latvijas tautsaimniecībai, iesēdot Vienotības oligarhijas kabatās. Bet šis draņķis te uzmeties par lielu kauninātāju un mācītāju! Nelietis!
Varbūt
V
publicējiet pilnu bilanci - cik Latvija iemaksā ES gan pa tiešo gan pastarpināti visādām OECD, prezidentūrām, ieviešot muļķigas un absurdas direktīvas, kas lobē konkrēti citu ES valstu uzņēmējus u.c.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas