Politiķis stāstīja, ka bieži vien ne-infekcijas slimības, galvenokārt sirds un asinsvadu slimības, vēzi, diabētu, elpceļu slimības, izraisa neveselīgs dzīvesveids un uzturs. Tāpat šīs slimības ir galvenie nāves cēloņi pasaulē, norādīja ministrs.
Neveselīga uztura radīto seku ārstēšanai ik gadu tiek tērēti 70-80% no ES valstu veselības aprūpes budžetiem. Neveselīga uztura radītās sekas var novērst, samazinot tabakas un alkohola patēriņu, kā arī veicinot aktīvu dzīvesveidu un veselīga uztura ievērošanu, uzskata Belēvičs.
Savukārt katru gadu ES valstis zaudē 155 miljardus eiro alkohola lietošanas dēļ, sacīja ministrs. Tāpat alkohols ir vainojams 50% pašnāvību, kas tiek paveiktas ES. Belēvičs stāstīja, ka ceturtā daļa darba negadījumu notiek, jo cilvēki lieto alkoholu, kā arī ceturtā daļa no lielu kompāniju darbiniekiem cieš no alkohola atkarības.
Kā skaidroja Belēvičs, ES veselības ministri sanāksmē apsprieduši, vai vispār Eiropai vajadzīga jauna alkohola politika. Viņš stāstīja, ka visas valstis piekrīt, ka Eiropai nepieciešama jauna alkohola politika, jo "vecā" bijusi terminēta un nu jau beigusies.
Belēvičs stāstīja, ka "atsevišķu valstu izteikumos ir figurējis, kādai jābūt alkohola politikai", tomēr, viņaprāt, "jaunās" idejas esot bijušas saistībā ar alkohola satura un kaloriju norādīšanu uz alkohola iepakojumiem.
Belēvičs stāstīja, ka viņš saprot, cik lielu kaitējumu nodara liekais svars. Cilvēki pareizi saprotot, ka liekais svars lielākoties rodas no neveselīga uztura un mazkustīga dzīvesveida, tomēr viņi neņem vērā, ka alkoholā ir "ārkārtīgi daudz kaloriju". Ministrs uzskata, ka šajā jomā nepieciešama sabiedrības izglītošana, un Veselības ministrija turpmākos sešus gadus nodarbosies ar "veselīga dzīvesveida propagandu", lai izglītotu sabiedrību, ka arī alkohols satur daudz kaloriju.