"Lai arī pašlaik ir dažādas izglītības programmas, nevar noliegt, ka tās tomēr ir diezgan centrētas uz līdzīgu mācību procesu un formu. Mācību standarts ir vispārīgs, bet, to izanalizējot, var secināt, ka tas ir detalizēts līdz pat mācību stundu skaitam nedēļā, kas ļoti ierobežo dažādību pieejās. Kādēļ būtu nepieciešama dažādība pieejās? Tas ir saistīts ar mūsu valsts sarūkošo iedzīvotāju skaitu, tādēļ būtu svarīgi katram bērnam attīstīt tos talantus, kas viņam ir doti no dabas, lai viņš varētu pilnvērtīgi strādāt un dot ieguldījumu valsts attīstībā. Lai varētu attīstīt bērnu talantus, ir nepieciešamas dažādas pieejas, jo bērnu attīstība ir ļoti individuāla," sacīja Ķīlis.
Viņš uzskata, ka mācību process ir jāpielāgo katra bērna attīstības tempam, nevis bērni "jāpielauž" pie standarta. Ja ir valsts galvojuma sistēma, tā padara skolu darbību autonomāku, tās var brīvāk rīkoties ar finansējumu, piemēram, ja ir nepieciešamība, priekšmetus var mācīt integrēti, kas jau tiek darīts, var apvienot dažāda vecuma bērnus, skolotājs var brīvāk eksperimentēt.
"Latvijā nav ierasts izglītības sistēmu piemērot bērna attīstības līmenim un talantiem, jo tas, protams, ir dārgāk. Tā ir uz nākotni vērsta problēma, ko mums vajadzētu risināt. Tā nav tikai mana iedoma, jo esmu pētījis citu valstu pieredzi, un pasaulē pašlaik akcentētas tiek radošās nodarbības, dažādu pieeju attīstīšana. Runājot metaforās, mums tagad ir industriālā izglītības sistēma, kur visi iet un nāk reizē, kas būtu jānomaina uz tādu, ka katrs skolotājs ir kā dārznieks, kurš katram skolēnam piemeklē to, kas attīsta viņa talantu," rosināja izglītības un zinātnes ministra amata pretendents.
Viņš atzina, ka, iespējams, šāda pieeja samazinātu to skolēnu skaitu, kurus sistēma ir salauzusi, kuri ir pametuši skolu un rada sabiedrībai dažādas problēmas. "Visi bērni piedzimst gaiši un pozitīvi, taču pa ceļam viņi tiek salauzti. Pat, ja pie tā nav vainojama skola, tomēr tā nekādā gadījumā nedrīkst turpināt, skolai tas ir jākompensē. Es redzu skolu kā vietu, kur kompensē sociāli ekonomisko nevienlīdzību, kas 21.gadsimtā sabiedrībā nav pieņemami. Tas ir nehumāni, ka visiem bērniem nav radītas vienādas iespējas. Skolai ir jāspēj novērst tās problēmas, ko bērniem ir radījusi cita vide. To nevar izdarīt viena, divu vai trīs gadu laikā, bet, manuprāt, ir ļoti svarīgi to sākt tagad. Arī šī ir reforma, kad sabiedrība - vecāki, uzņēmēji - sāk domāt par pārmaiņām," sacīja Ķīlis.
Jau pašlaik vecāki, kuriem ir finanšu iespējas un kurus neapmierina pastāvošā sistēma, paši meklē risinājumus alternatīvām skolām. Taču ne visi to var, tādēļ arī valstij ir jāapzinās, ka arī izglītībai, tāpat kā veselībai, vajadzēs nevis mazāk, bet vairāk līdzekļu. Nevis tādēļ, lai līdzekļus notērētu semināriem, bet lai veiktu dārgāku diagnostiku un iegūtu priekšstatu par bērna attīstību. Tas nebūs tas pats, kas uzdot vienu kontroldarbu. Tas būs tas fundaments, ko valsts atgūs caur darba tirgu un veselāku sabiedrību, prognozēja Ķīlis.