Kļūda Eiropas fondu projektā Austrumu slimnīcai izmaksā teju 600 000 eiro

Revīzijas iestāde uzskata, ka pieļauts vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums pret citiem iepirkuma dalībiekiem.Tādēļ vairāk nekā pusmiljons eiro, ko slimnīca bija plānojusi saņemt kā fondu līdzfinansējumu, tagad tai būs jāsedz no pašas līdzekļiem. To paredz Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nupat kā pieņemtais lēmums par finanšu korekciju 25% apmērā, kas ir  591 179 eiro. Turklāt šī bijusi mazākā iespējamā sankcija, ko varējusi uzlikt Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.Austrumu slimnīcā par aptuveni četriem miljoniem eiro rekonstruēja 7.korpusu, lai izveidotu šeit Diagnostiskās kardioloģijas nodaļu. Tomēr tagad atklāts, ka ar būvuzņēmēju Re&Re noslēgtais līgums atšķīries no tā, kas bijis pieejams visiem pretendentiem konkursa laikā. Līdz ar to tā ir kļūda, kas izmaksājusi pusmiljonu, LTV raidījumam atzīst Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane Umbraško.Austrumu slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane saka: “Šo vēstuli par to, ka mums piemērotas sankcijas, mēs esam saņēmuši tikko. Tas ir tā ļoti maigi teikts vēl, ka mēs šodien esam stipri sašutuši.”Kad Austrumu slimnīca sāka meklēt būvdarbu veicējus, konkursa nolikumā bija strikti noteikts būvniecības laiks un termiņš. To nekādā gadījumā nedrīkstēja pagarināt. Arī ne tad, ja iemesls ir celtniecībai nepiemēroti laika apstākļi. Par četrus miljonus eiro vērto pasūtījumu cīnījās septiņi pretendenti. Bet pārsūdzības ilga aptuveni astoņus mēnešus.Līgumu izdevās noslēgt gandrīz gadu vēlāk. To ieguva firma Re&Re. Vienošanās paredzēja darbus paveikt septiņos mēnešos. Tomēr līgums jau bija celtniekiem labvēlīgāks, un pieļāva pagarināt būvdarbu laiku laika apstākļu dēļ. Un darbi patiešām ieilga par četriem mēnešiem jeb teju uz pusi.“Sākotnēji bija pateikts viens datums, pasakot, ka strikti ir aizliegts pagarināt līguma izpildes termiņu. Bet jau slēdzot līgumu, šis datums tika mainīts un arī šī iespēja pagarināt darbu izpildes termiņu arī tika atļauts pagarināt piegādātājam. Pēc mūsu ieskata – tas ir vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums pret pārējiem iepirkuma dalībiekiem, kas piedalījās sākotnēji, jo viņiem šāda iespēja netika piedāvāta,” Finanšu ministrijas Revīzijas iestādes vecākais eksperts Ojārs Daugavietis.Jau tad, kad pretendenti pieteicās konkursā, būvdarbu laiks bija noteikts pamatā ziemas periodā - no oktobra līdz aprīlim. Re&Re apgalvo, ka tad viņi darbus spējuši ieplānot tā, lai fasādes siltināšana, apdare un jumta izbūve nebūtu jāveic ziemā. Taču, darbiem uzsākoties jūnijā, tas vairs neesot bijis iespējams. Tādēļ arī ēkas nodošanas laiks atlikts uz vēlāku.Uz jautājumu, vai šāda iespēja būtu uzreiz, varētu atšķirties piedāvājuma cena, Daugavietis apliecina: “Mēs tā pieļaujam, ka tā tas varētu būt.”Bet Re&Re uz jautājumu, vai piedāvātā cena būtu citāda, ja darbos neizmantotu tehnoloģisko pauzi, uzņēmums atbild: “Ja Re&Re un citi pretendenti zinātu, ka darbu uzsākšana būs iespējama tikai jūnija mēnesī un fasādes apdares darbi un jumta izbūves darbi būs jāveic ziemas mēnešos (kā rezultātā nepieciešams ilgāks termiņš būvdarbu veikšanai), piedāvājuma cena būtu augstāka.”Centrālā finanšu un līgumu aģentūra uzsver – finansējuma saņēmējs ir pilnībā atbildīgs par iepirkuma veikšanu. Taču Veselības ministrijā neplāno meklēt, kurš tieši atbildīgs par lielajiem zaudējumiem. “Pamatā mums jau ir visa  informācija, kādēļ tas ir noticis. Situācija Veselības ministrijas skatījumā nav pilnīgi viennozīmīga,” saka Mūrmane Umbraško.Gaiļezera 7.nodaļas rekonstrukcijas projekta vadītāja uzskata, ka bargais uzraugu lēmums nebija pamatots, jo līguma slēgšanu saskaņota ar Iepirkumu uzraudzības biroju un arī projekta īstenošanas gaitā veiktas pārbaudes, nekonstatējot pārkāpumus. Veselības ministrija lēmumu sauc par daļēji pamatotu.Austrumu slimnīcas vadība un Veselības ministrija šobrīd pieļauj, ka risinājumu visticamāk meklēs tiesas ceļā, lai arī tas var prasīt daudz laika. Pret ko tieši vērsties tiesā – skaidrības vēl nav. “Ja slimnīca vēršas pret būvuzņēmēju, tad tas ir risinājums. Otrs risinājums – slimnīcai ir bijuši vairāki novērtējumi, pēc tam arī no auditorkompānijām, ka viss ir bijis korekti. Tad faktiski ir jautājums, ko tad dara tās auditorkompānijas, un par ko tām maksā  naudu, ja tās pasaka, ka viss ir korekti, visi likuma nosacījumi ir ievēroti, pēc tam atnāk cita institūcija un saka - nē, nav korekti,  un mēs jums piemērojam sodu.  Un tad tur slimnīcai pastāv iespēja vērsties arī pret šiem vērtētājiem,” saka Mūrmane Umbraško. Kamēr slimnīca vēl domā kā reaģēt uz lēmumu, tai jau jābūt gana skaidram, kā segt negaidīto caurumu ārstniecības iestādes budžetā. Ja šis lēmums paliks spēkā, tas ietekmēs medicīnas attīstību austrumu slimnīcā, bet neskars pacientiem sniedzamo pakalpojumu apjomu. Lai gan no otras puses – ja nebūs jaunu medicīnas iekārtu vai atjaunotu liftu, arī šādā gadījumā cietīs pacients.