Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
Tērējot miljonus Covid-19 testiem, noraida daudzkārt lētāku piedāvājumu

Ko lobē veselības ministre Viņķele?

Apstākļos, kad Covid-19 inficēšanās skaitļi kāpj debesīs un valsts maksā miljonus privātām laboratorijām par vīrusa testēšanu, veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) pēc būtības noraidījusi Latvijas biotehnoloģiju uzņēmuma MGI Latvia, kas ir daļa no Honkongā bāzētā pasaulē lielākā DNS gēnu sekvenēšanas koncerna BGI Group, piedāvājumu bez maksas papildus nodrošināt 10 000 testu jaudu dienā, bez maksas valstij izīrējot pašu ražoto laboratoriju aprīkojumu.

Pat neizvirza apspriedei

Uzņēmums no valsts nopelnītu tikai reaģentu cenu – ap 16,66 eiro uz testu, kas ir daudzkārt mazāk par summām, kuras valsts maksā privātajām laboratorijām, kur maksa par vienu testu pārsniedz pat 50 eiro.

Tas rada iespaidu par privātu laboratoriju lobiju, kurām valsts vēl pirms pēdējā infekcijas lēciena bija iztērējusi vairāk nekā 10 miljonus eiro.

Uzņēmuma Latvijas atzara vadītājs Andis Šlaitas norāda, ka šādas laboratorijas iekārtas jau piegādātas vairākām Eiropas valstīm, kas izvēlējušās iet masveidīgākas testēšanas ceļu.

Veselības ministrija (VM) šo piedāvājumu pat nav virzījusi apspriešanai Krīzes vadības padomes un valdības sēdē, tur tas nonācis, jo, nesaprotot, kādēļ krīzes apstākļos notiek kavēšanās, to aktualizējusi Ekonomikas ministrija (EM). "Normālā situācijā tas būtu adekvāti pusgadu risināt sarunas, bet šajā situācijā tādā tempā turpinot, mēs pavasarī kaut kad pēc vakcīnas saņemšanas nonāksim pie rezultāta, kad tam vairs nebūs nozīmes," saka EM valsts sekretāra vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Raimonds Aleksejenko. EM šādā testēšanas jaudu dubultošanā redz iespēju izvairīties no uzņēmumu apturēšanas, kuros uzliesmo Covid-19 infekcija, jo tad būtu iespējami regulāri masveida skrīningi, kurus daži uzņēmumi veic par savu naudu, kas ne visiem ir pa kabatai, īpaši reģionos. 


Domstarpības par testēšanu

Oktobra beigās, kad inficēto skaits jau sāka strauji pieaugt, Viņķele paziņoja par pāriešanu uz mērķtiecīgāku testēšanu ar ārsta nosūtījumu pēc simptomu parādīšanās, lai samazinātu rindas uz testēšanu. Tam sekoja Kariņa paziņojums, ka pareizais virziens ir testēšanas jaudu palielināšana. Realitātē tad, kad šāds jautājums beidzot nonācis valdības dienaskārtībā, VM to bremzē. "Šobrīd laboratorisko testēšanu, lai noteiktu saslimšanu ar Covid-19, veic vairākas laboratorijas un to jaudas ļauj nodrošināt plašu testēšanu – pēdējo septiņu dienu laikā vidēji katru dienu tests ir veikts 6,5 tūkstošiem iedzīvotāju. Kā norādījušas laboratorijas, tās savas jaudas vēl var kāpināt, līdz ar to jaunu pakalpojumu sniedzējus šobrīd piesaistīt nav nepieciešams," par VM noraidošo pozīciju informēja Viņķeles padomnieks komunikācijas jautājumos Edgars Skvariks. Minētajos 6,5 tūkstošos ietverti gan testi pēc ārsta nosūtījuma, gan stacionētiem pacientiem veikti testi, gan skrīninga testi uzņēmumos, iestādēs un pašvaldībās.  

Kamēr Dienai Viņķeles birojs skaidri norāda, ka bezmaksas testēšanas jaudas nepieņems, ar uzņēmumu vēl aizvien birokrātisku saraksti turpina ekspertu līmenī, šādu skaidru atbildi nedodot. Par to, ka VM šo jautājumu ierindojusi pie nesvarīgiem, liecina arī fakts, ka sarunas ar uzņēmumu atstātas ekspertu līmenī – saraksti veicis Latvijas Covid-19 laboratoriju tīkla koordinators Sergejs Ņikišins. Tikmēr EM pārrunām ar biotehnoloģiju uzņēmumu deleģējusi augstu amatpersonu – valsts sekretāra vietnieku. Ņikišins Dienai MGI Latvia piedāvājuma izmaksas, kādas tās varētu būt valstij, lēš ap 16,66 eiro par testu, bet tam klāt jāpieskaita citas testēšanas izmaksas, galvenokārt par personālu, kura trūkst.

Šīs papildu izmaksas parasti sastādot aptuveni pusi no testēšanas izmaksām, kas nozīmē, ka MGI Latvia piedāvājums tik un tā būtu lētāks par šobrīd VM lobēto privāto laboratoriju pakalpojumiem.


Par demisiju vēl nerunā

Domstarpības par masveida testēšanas nepieciešamību nav vienīgais, kas veselības ministres un premjerministra nespēju sastrādāties ir novedusi līdz robežai, kad pretrunas apdraud veiksmīgu vīrusa krīzes pārvarēšanu. To varēja nojaust pēc Kariņa dramatiskās uzrunas tautai svētdienas vakarā, kritizējot paša valdības lēmumus, kuri daudziem esot bijuši nesaprotami, reizēm pat pretrunīgi un nekonsekventi. Viņķele atzīst, ka "premjeram reizēm ir savs skatījums", bet vienošanās starp abiem parasti tiekot panākta. Ar to gan nepietiekot – visu izšķirot tas, vai šī vienošanās gūst vairākuma atbalstu valdībā. Tāda bija veselības ministres atbilde uz Dienas jautājumu, vai viņa jūt Kariņa uzticēšanos savai darbībai. Apstākļus, pie kuriem viņa izlemtu demisionēt, Viņķele nenosauc, jo ministra amats jau pēc savas būtības neparedzot stabilitāti. 

Arī Kariņš uz jautājumu, vai uzticas veselības ministres darbam, pirmdien Dienai atbildēja diplomātiski, līdzīgi kā Viņķele uzsverot, ka šobrīd visi spēki jākoncentrē koordinētai rīcībai. "Pienāks laiks, kad varēsim vērtēt katra ministra padarīto un atbildību. Šobrīd ir jāstrādā," Dienai uzsvēra premjers. Par spīti abu diplomātijai, realitātē abu krīzes vadībā centrālo valdības locekļu attiecības esot sasniegušas kritisku punktu. "Ja nepatīk, kā to daru es un mani eksperti, tad dari pats," aptuveni šādi Viņķele esot atcirtusi Kariņam kādā no sanāksmēm, kad veselības ministres un premjera pozīcija kārtējo reizi nesaskanējusi, Dienai atstāstījuši klātesošie. Pirmdien, bruņojies ar Valsts prezidenta Egila Levita un Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces (NA) politisku atbalstu, Kariņš nāca ar saviem uzstādījumiem krīzes pārvarēšanai, par ko līdz šim galvenā valdības runas persona bija Viņķele.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas