Pirmdien ar prezidentu Levits spriedis par valsts pirmās personas iecerētajām valsts pārvaldes reformām. Tas varētu būt nākamais darbs, pie kā strādās Konstitucionālo tiesību komisija.
"Mēs bijām vienās domās, ka šāda reforma ir nepieciešama, jo Latvijas valsts pārvaldības kvalitāti vajadzētu uzlabot. Tagad jautājums ir konkretizēt galvenos [reformas] virzienus," sacīja Levits.
Viņš norādīja, ka tuvāko mēnešu laikā tiks spriests, kuros virzienus būtu nepieciešamas reformas. Vienas no tām varētu būt saistītas arī ar tautas nobalsošanu ierosināšanas kārtības maiņu.
"Ir arī iespējams uzlabot pārvaldības funkcionēšanu parlamentārās republikas ietvaros," sacīja komisijas priekšsēdētājs, skaidrojot, ka nav plānota radikāla reforma, bet gan daudzu izmaiņu kopums, kas dotu valsts pārvaldes kvalitātes uzlabošanu.
Sākot sarunu, prezidents izklāstīja pozīciju par to, ka Latvijas valsts pārvaldes modeļa izmaiņas primāri nepieciešamas mūsu valsts stiprināšanai gan iekšpolitiski, gan Eiropas Savienībā (ES). "Esmu pārliecināts, ka ES spēs atrisināt samilzušās problēmas. Neko nepieļaujamāku kā ES sagraušanu šobrīd nevar iedomāties. Nākotnē fiskālie, monetārie un nodokļu jautājumi ES ir jāregulē kopīgi. Tieši tādēļ valstu izpildvarām jābūt spējīgām aktīvi reaģēt," uzsvēra Valsts prezidents, vienlaikus akcentējot nepieciešamību stiprināt pašvaldību lomu un tiesības lēmumu pieņemšanā.
Valsts prezidents un komisijas priekšsēdētājs bija vienisprātis, ka nepieciešams vairāku pasākumu kopums, piemēram, konstruktīvais neuzticības votums, Ministru prezidenta lomas palielināšana izpildvarā, Valsts prezidenta tiesības saskaņot ministru amatu kandidātus, resoru konkurences mazināšana un izpildvaras koncentrēšana, kā arī profesionāla un spēcīga civildienesta izveide.
Tāpat puses bija vienisprātis, ka likumos, kas nosaka tautas nobalsošanas ierosināšanas kārtību, būtu jāpanāk saprātīgs līdzsvars starp personu iniciatīvām un to, kas demokrātiskā nacionālā valstī būtu pieļaujams.
Kā ziņots, Bērziņš pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) lūguma ir aicinājis Konstitucionālo tiesību komisiju sagatavot rakstveida viedokli par iespēju atsevišķiem Satversmes pantiem noteikt negrozāmību un sabiedrībā aktualizētajiem jautājumiem par Latvijas valsts pamatiem, to redzamības un aizsardzības palielināšanas iespējām un nozīmi.
Dombrovska valdību veidojošās koalīcijas partiju padome pagājušā gada 21.novembrī nolēma nodot izvērtēšanai prezidenta paspārnē esošās komisijas ekspertiem nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK iesniegtos grozījumus Satversmē, ar kuriem iecerēts padarīt negrozāmus vairākus Latvijas valstiskuma pamatelementus - neatkarību, demokrātiju, teritoriālo nedalāmību, kā arī valsts valodu un simbolus.